|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| magone_2004, 06-11-2011 12:06 |
|
3 25 |
Kad spogulis smejas...Nu nevarēju es atteikties no šīs pirkstu un domu dejas... Tāpēc atkal rakstīšu sprediķīti, kā jau tas pieklājas pie svētdienas dienas. Ko darīt, ja uz tevi tas neatttiecas? Pasmaidi un ej tālāk! Jo ir tik jautri un tomēr baisi, kad pie spoguļa atkal un atkal dzirdamas suņu rejas... Bet tā nu tas ir - Jo būs niknāka spogulī suņa seja, jo skaļāk atskanēs viņa rejas. Bet ko spogulis? Tas pie sevis vienmēr klusībā smejas. Jo lielāka māksla kā ielikt ir māka izņemt enerģiju no vārdiem un darbiem, kuros kāds cits to ir licis. Tur vajag gan tīras rokas, gan gaišu sirdi. Cilvēks ir dīvaina būtne. Viņš pavairo to, no kā vēlas atbrīvoties. Tālabad cits dāvina pasaulei skumjas, cits prieku, cits dāvina dziesmu, cits savu īgno sevi... Un kāds tur brīnums, ka reizēm sajūtas liekais! Tikai retais nes līdzi sev viedumu un vēl retāk kurš satvert to prot. Kad vārds apģērbj domu, tā top redzama.Un tomēr... Tās acis, kas apģēbu skata, lemj, vai tā - zem apvalka - būs ķītra doma vai neķītra. Jo doma vienmēr ir ceļā. Bieži, pēc apģērba vērtētu, to apsūdz, ka mirdzums no viņas nenāk, bet acis jau būtību neskata, ja sirds domu izlasīt nemāk. Tāpēc māksla ir neatlikt saulaino rītu uz rītu. Jo tad varbūt atkal debesis rādīsies zemāk un saule no mākoņa rādīties virspusē nenāks... Un virspuse? Tā ir pret mani pavērstā puse. Lai katram tāda ir, no kuras siltums un gaisma dvēselei tiek! Lai jauka šī diena arī tev, ne tikai man vienai!
|
_Parama: met tokš to naidu malā!!! aizmirsti!!!un dzīvo nast!!! #1 2011-11-06 12:35
magone_2004: Es tikai apceru dzīvi. Pilnīgi bez kaislīgi :) #3 2011-11-07 11:24
_Parama: ..bet ir jau cilvēki, kas savādāk nemāk.... #2 2011-11-06 12:38
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
