|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| magone_2004, 05-11-2011 19:02 |
|
1 24 |
VirsrakstsRakstot es izjūtu baudu. Tas ir kā spēlēt uz labi nospriegotām un pareizi uzvilktām stīgām.Un es pat nezinu, kas ir kaifīgāk - vai tas, kā pirksti ritmiski un jautri dejo pa klaviatūru, kairinot pirkstgalu jūtīgos nervus, vai tas, kā domas, radušas izpausmi, atslābst un ļauj vaļu sajūtām, ko uzbur iztēles ainu maigais kairinājums apziņā... Ļauties vārdiem. Tas ir kā doties ceļojumā, kurā esi gan vadītājs, gan bezrūpīgs pasažieris. Un ir pat vienalga, kurp doties! Pasaule ir kā dārzs. Saules pieliets vai mēness skopās gaismas izgaismots dārzs vienmēr ir kopts. Cilvēki tajā nesteidzas, zvēri neplūcas, putni neķildojas un ziedi nesacenšas. Tie visi kopējā saskaņā izbauda savu esību. Un arī es esmu starp tiem - nemanāma, netraucēta un viena. Savam priekam... Lai katram no tā kaut drusciņa pa laikam tiek, jo pie prieka nekad nav lieko. Dzīve taču ir tik liela kā kalns, kurā katram tiek sava skatu vieta. Vienīgi tam, kurš ir augstāk, panorāma vienmēr ir lielāka... Un tomēr... lai tā virsotne paliek, lai paliek neaizsniegta, lai arī rīt ir kur tiekties!
|
dorianna: ...patīk man tas dzīves salīdzinājums ar kalnu:)
...tai neaizsniegtajai virsotnei vienmēr jābūt, tas ir kā dzinulis dzīvē!:) #1 2011-11-05 19:27
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
