|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Angela9, 18-09-2011 22:49 |
|
8 64 |
Brauna kustībaTikko atnācu no Arsenāla filmas, un nevaru nociesties, neuzrakstījusi. Filma bija par attiecībām. Sieviete, holandiete, teicamniece un labā meitene, bet ar perversām seksuālām fantāzijām, kuras pati pa kluso piepilda. Tas nāk gaismā. Vīrietis, dienvidslāvs, arī dikti pareizs, jo, acīmredzot, iedzīvojies Holandē. Abi savā starpā runā angliski, līdz ar to - runā maz. Dēls, foršs puika, zem desmit gadiem. Tātad, viņš sievu pieķer drāžamies ar savādiem večiem viņas slepenā dzīvoklī, pilnīgi un tikai pliku seksu - jo viņa neuzdrīkstas pateikt vīram, ka vēlas citādu seksu, nekā tikai vistradicionālāko pozu. Viņš arī neiedomājas neko pajautāt. Tā nu viņa tiek nosūtīta pie psihologa, pēc tam viņi iet abi divi. Nu būtu tas brīdis, kad abi varētu izrunāties, visu noskaidrot un dzīvot tālāk laimīgi. Bet viss nostrādā, kā jau dzīvē ar labajām meitenēm - viņa neko nespēj izskaidrot, neko viņam līdz galam nepasaka, jo viņai kauns, un viņa netic, ka runāšana kaut ko mainīs. Viņa tiek izmesta no darba, un abi dodas uz Indiju, kur viņš dabū darbu. Tur piedzimst dvīnīši, viss ir labi, bet viņš viņai vairs neuzticas, saprotama lieta. Te nu atkal varētu iedarbināt kādu psihoterapeitisku shēmu, kuras rezultātā viņi tomēr sāktu runāt. Bet nē!!! Tika iedarbināta cita, ļoti reta shēma. Viņš atrada, ka viņa no rītiem noslēpumaini dodas prom no mājas, iekārtojas nepabeigtā būvē un vnk sapņo, kamēr iemieg (proti, katram mums ir vajadzīga sava privātā telpa). Pēc tam viņš atnāk mājās un redz, ka sieva ar puiku kopīgi muzicē pie klavierēm, ar vārdiem nesarunājoties, bet, vienalga, komunicējot. Un tad viņš dara to pašu - pieglaužas viņai naktī, bez vārdiem, bet ļoti cieši un tuvu. Un pēc tam viņi abi brauc džipā pa tuksnesi un arī komunicē bez vārdiem - ar smaidiņu, ar pleca pieliekšanu, lai ir, kur otram galvu uzlikt...
Kā man patika šī doma - vārdi vienmēr var nebūt svarīgi, bet ir jābūt tuvu blakus, te un tagad, kopā. Un ar to pietiek - ja vēl saprot, ka katram ir sava privātā telpa, kuras pastāvēšana nekādi neapdraud ne otru cilvēku, ne attiecības... Ka vajag vienkārši būt, un ļaut būt arī otram - un viss notiek, ja vien cilvēki ir viens otram pa īstam vajadzīgi un grib būt kopā. Burvīgi izspēlēta filma, lai arī gandrīz bez teksta, un ar diviem aktieriem. "Brauna kustība" saucas, holandiešu.
|
cita_B: izklausās ļoti laba filma. #1 2011-09-18 22:58
Angela9: Jā, ir patiešām. Tur vēl ir tāda fīča, ka to sievieti atzīst par savam darbam sociāli nepiemērotu, jo viņa nespēj visu, ko no viņas prasa, noformulēt vārdos. Rietumu sabiedrības lāsts - visu izteikt noteiktās formulās, lai visi visu var vienkārši saprast. Bet mēs tak zinām, ka būtiskais nav vārdos pasakāms, to var arī sajust, ja ļoti gribas. Vai nesajust, bet sadzīvot, kā ir... Ļoti dziļa filma. :) #2 2011-09-18 23:14
cita_B: filma man. jo tas man viss ļoti saprotami. #3 2011-09-18 23:15
Angela9: Jā, man arī... #4 2011-09-18 23:18
laura1967: labāk tomēr runāt,,,ar savu otru pusi. #5 2011-09-19 07:46
Lovetta: izklausās baigi garlaicīga... #6 2011-09-19 08:40
Angela9: Njā, akšens nebija gan... Bet bija intensīvi. #7 2011-09-19 12:46
Pārējos 1 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
