|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Hiroshima, 06-07-2011 00:43 |
|
8 151 1 atbildes |
Ne Tev, ne manAgri no rīta es paskatos laukā pa logu, Tu laisti savas Mārtiņrozes, es aši uzvelku savu labāko ikdienas tērpu un dodos uz terases dzert kafiju, izeju laukā un ar saulainu smaidu sveicinu Tevi, Tu pieklājības pēc uztaisi dežūrsmaidiņu un atbildi ar īsu "čau", nozūdi dārza tālākajā stūrī, Tu dodies makšķerēt, es uzvelku seksīgu sporta tērpu un skrienu rīta skrējienu - gar ezeru, lai būtu tuvāk Tev... Itkā nejauši tevi ieraugu, pieskrienu klāt, ievelku elpu, lai izskatītos slaidāka, es pajautāju Tev: "Hei, kā klājas?" Tu ne mirkli nepaskatoties atbildi īsu "labi"... Es notupjos Tev blakus un klusībā tīksminoties par tuvības mirkli, gremdējos ilūzijās par mums... Tu paskaties uz mani un saki - "Ej prom, Tu neesi un nekad nebūsi man vajadzīga, es negribu Tevi"... Es skatos Tev acīs un nespēju noticēt, asaras nodevīgi atklāj patiesību par manu sāpināto sirdi... Es pieceļos un kā apmāta dodos mājas virzienā... Šodien Tu salauz manu sirdi, Tu sagrāvi manas ilūzijas.. Tu atnāc agrāk no makšķerēšanas, jo redzēji viņu aizejam uz baseinu, Tu skriešus uzvelc labākās peldbikses, iesmaržojies, padižojies pie spoguļa un skrien uz baseinu, kur peldi arvien tuvāk viņai, līdz atrodi piemērotu brīdi pateikt: "čau, kā klājas?" viņa, aizbildinoties ar steidzamām darīšanām aizsteidzas prom no tevis. Tu zini, ka viņa dosies uz balli, izvēlies labāko kartīti, skaistāko ziedu pušķi veikalā un dodies pie viņas aicināt Tevi pavadīt, viņa atver durvis un ieraugot Tevi viņas smaids nozūd no sejas, vienaldzīgu "varbūt" atmetot, viņa paņem pušķi, no kura izkrīt kartiņa uz kuras attēlots sunītis ar sirsniņu un uzrakstu "I love you"... Viņa paskatās un nosaka - "Paklau, Tu esi feins čalis, bet man Tu nepatīc!". Tu stāvi kā iemiets, kāds tikko ar beisboleni ir sasitis tavu sirdi smalkās druskās, tavas cerības ir vējā... Tu domā: "Kā lai es dzīvoju tālāk?"... Tu tā arī neatceries kā nokļuvi mājās, jo asaras aizmigloja tavu skatienu.. Es sēžu uz terases un dzeru kafiju - nu jau ar krietnu alkohola piedevu, mati neķemmēti, vecais, rūtainais flaneļa krekls nevīžīgi aizpogāts... Es ieraugu Tevi - Tu nāc pie manis, Tu esi sapratis, kāda ir patiesība... Tu nāc lūgt iespēju, bet Tu neesi man vairs vajadzīgs... Un tāpat kā mums, notiek arī viņam, viņai, viņiem un viņām...
Un es Tev neteikšu - nelolo ilūzijas. Tu pats sapratīsi... Kādreiz. |
SOLENA: Gluzi ka rakstniece...:) #1 2011-07-06 00:47
JurisK: Labs! #2 2011-07-06 02:09
cita_B: Vienīgais, ko nesaprotu-kāpēc ejot uz baseinu jāiesmaržojās:))))))) #3 2011-07-06 08:02
Hiroshima: Tā ir fantāzija, ar to izteicu domu, ka vīrietis ļoti centās, lai iepatiktos dāmai, kurai par viņu nekāda interese :) Tā, lai manītu kopējo domu un kontrastus starp aprakstītajām situācijām. #7 2011-07-06 13:23
Lauma_vnk: Sievietes lepnums mīlestībā...bet vai tad tā bija mīlestība? Ja mīli, tad jau daudz ko var piedot...Bet nu katram savs stāsts...
Labs stāsts sanāca..patīkami lasīt! #4 2011-07-06 08:05
Pārējos 1 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
