|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Hiroshima, 06-07-2011 00:04 |
|
51 |
Es tava
Mūzika maigi glāsta manu ķermeni, ja pilnībā atslābinos, tad spēju sajust basu vēsmiņas... Tu zini kā tas ir? Tu uzliec dziesmu, kas tavus jutekļus pastiprina par visiem iespējamiem uztveres kanāliem, kad pieskarties klaviatūrai ir līdzvērtīgi kā pieskarties Tev... Pirkstu gali kut, tikai nav tavu acu jautājošais skatiens un klusi manā austiņā neieskanas "nāc"... Tā ir labi, tiešām ir labi, es saplūstu ar mūziku - tātad tagad es spēju būt tevī - mīlēt tevi no iekšpuses - esmu tava mūzka, es izstiepju savu roku un tavam matērijas kopumam jākustas man līdz, jo tu tik spēcīgi izjūti mani, mēs aizveram acis, izplešam rokas un ļaujamies brīvajam kritienam, esmu tik tuvu Tev, ka tuvak vairs nevar, bet Tu aptver mani vēl spēcīgāk... Es izslīdu Tev cauri - dziesma beidzās mīļais... |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
