Dienasgrāmatas (blogi)

Mishii, 05-05-2011 01:49		4 47
nekas. Es sēdēju šai tukšajā istabā, kur nebija gaismas. Es izstaigāju katru centimetru, visus stūrus un malas. Maigi nolaidu ar roku pāri sienām, un vai zināt ko? Tur bija tukšums. Nebija vairs nekā. Visaptverošs, necaurejams tukšums. Katrs solis šai istabā atbalsojās kā visriebīgākā skaņa. Katrs mans elpas vilciens bija tik skaļš, ka likās, ka palikšu kurla. Apsēdos uz grīdas, apķēru ar rokām kājas un klusi noliecu galvu. `’ Te nekā nav..``, manas domas nočukstēja, un asaras saskrēja acīs. `` Tevis te vairs nav..`` /Mishii

Komentāri

Muunlaita: Patika:)

2011-05-05 05:48

Mishii: Prieks :)

2011-05-05 17:49

kedessuns: Lirika ir ok!Bet ja tas ir paties stavoklis,tad es nesaprotu,kapec ir jasež tada garlaiciba,tak jarikojas un japarada sevi sabiedriba.

2011-05-05 06:17

Mishii: Tas nav patiess stavoklis, tas bija vienkarsi darbs vienam konkursam, sis ir mazs izvilkums tikai.

2011-05-05 17:51

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.

nekas.