vecais tilts, turpinājums

Turpinu iepriekš iesākto domu. Lūk, šajā bildē tiltu var apskatīt visā pilnībā. Un kreisajā pusē redzama izgāzušos pāļu rinda, kas tagad atstutējusies pret tilta balstiem. Šis tad nu ir tas vainīgais mezgls, kura dēļ varasvīri ir izrakuši gandrīz vai kara laika tranšejas. Pirms daudziem daudziem gadiem, kasd tilts bija it kā sašķobījies, tam tika uzlikti papildus balsti, kuri slikto pamatu dēļ drīz vien nosēdās un savas funkcijas nemaz nepildīja. Abās tilta pusēs uzlika brīdinājuma zīmes, un ar to tā lieta arī beidzās. Es šeit Mežvaldē dzīvoju jau 7 gadus un esmu šo tiltu pētījis neskaitāmas reizes un varu droši apgalvot, ka necik būtiski pa šiem gadiem tas nav izmainījies. Esmu līdis zem tilta un pētījis, kādas tilta vibrācijas rodas, kad pa to brauc mašīnas un varu droši teikt, ka nekādu vibrāciju vai deformāciju tur nebija. Lūk, komisija sprieda arī par to, ka tiltam esot grūti izturēt savu pašsvaru. Jā, protams! Padomājiet, cik tonnas grants ir sabērtas uz tilta plātnes, ziemā kaisot ceļus! Varbūt derētu paņemt kādu simtlatnieku brigādi, kura rudenī ar rokām plūc bērziem lapas, un likt tās smiltis no tilta norakt nost. Varbūt no jauna uzliet asfaltu, kā tas bija tad, kad tiltu uzbūvēja. Jo vairāk es domāju, jo smagāk paliek ap sirdi.

Sniegs tomēr pamazām kūst, un vizbuļu laiks nekur nepazudīs. Tad iziešu Dabas taku un citus maršrutus un gan jau pārnākšu mājās daudz optimistiskāks nekā šodien.