Muzeji grūst

Ne vienai man liekas, ka zem tās ek-kās krīzes ir garīgā krīze. Slēpti memoriālmuzejus nīdē ārā jau sen.
Upīša Zaļo zemi no vāka līdz vākam vēl šodien neesmu lasījusi, bet tas man netraucēja jaunībā interesentus vadāt pa Zaļās zemes vietām Skrīveros. Diemžēl ir izaugušas paaudzes, kas neko, pilnīgi neko nezin par Zaļā zemē aprakstītajiem laikiem, tikai lepni skandina - esmu latvietis. Es saku, ka darbošanās skolas laikā Upīša muzejā noteica manu tālāko izvēli. Tikai man uzbrauca piedzēries. Paralēles vilkt nav labi. Tik tiem muzejiem lēnām brauc virsū piedzēries. Ātri "uzbraukt" nepietiek drosmes. Lai muzeji pastāvētu, nesabruktu pat fiziski, tiem vajag palīdzību. Tikai - kas palīdzēs? Tajos pašos Skrīveros bijušas kultūras ministres grūstošā vasaras māja pārvērtusies par greznu kaut ko piļveidīgu. Bet muzejs grūst