Meli, meli, daudz meļu

Bez loč ir burvīgi, skaisti, bet to meļu tik un tā netrūkst. Anonīmi dižoties ar savu prāta bagātību, nosaukt citu par stulbeni ir grandiozi drosmīgi. Gandrīz vai tā kā pirms gadiem - ejot pa ielu,pretī pagāja kāda sieva. Pēc mirkļa jutos dīvaini - paskatījos atpakaļ - tā siev bija apstājusies, pagriezusies un laikam skatījās uz mani. Gan jau brīnījās, ka neesmu viņai mēli parādījusi.
Un te virsraksti vai tas, kas saucas tēmas nosaukums. Ha. Daugava bankrotē. Upe, vai? Tik palasot, kļūst skaidrs, par ko runā.Strādāt vajag. Strādāt. Te daudz runā par "kas jums trūkst Auzkrauklē". Viens pat saka - tavas pakaļas. Nu, ja tik tāds sīkums, tad vajag paņemt un viss.
Darba trūkst. Maz strādā. Maz. Tik pirkstus virpina. Un melo.

Gļēvie drosmeļi (atkal meļi) pazūd ar. Te vienam trīs vārdos uzrakstīju atbildi - lai pats pamēģina sev paņemt mutē, vēstule neaizgāja, jo adresāts jau bija vareni drosmīgi izdzēsies. Ha.