Par to jau spogulis atbildīgs...

Vai esi laimei derīgs vai nederīgs? Un ar ko atšķiras vīru un sievu laime? Ne ar ko, jo tās abas saistās ar pašapziņu... Un te varbūt atkal vietā ir manas pārdomas - vai citiem vārdiem saucot - svētdienas sprediķīts.

Laimi vislabāk var spogulī ieraudzīt - patīc tu sev vai nepatīc... Reiz deklarēju, ka laimesspēja ir prasme par sevi rūpēties un spēja par citu tev sniegto priecāties... Vai kaut kas mainījies? Nu ne tak! Tikai papildinājies. Jo veids, ko lietojam, lai justos labāk, ne vienmēr ir veids kā uzlabot savu dzīves situāciju. Jo bieži tā nav no citiem tik daudz atkarīga, kā pašam no savas domāšanas...

Ja neesi laimīgs, tāds nebūsi arī visu pasaules labumu ieguvis, ja caur to savu pašvērtību būsi zaudējis. Un varbūt tāpēc sievietēm ne tikai pateikties, arī par sevi parūpēties ir vieglāk, toties vīriešiem no tās emancipācijas tikai sāpīgāk. Nu kuram patīk būt liekam? Kuram patīk būt savai sievietei neatbilstīgam? Un viss ne jau no spējām, bet no dzīvesprieka. Īgns taču nekur nav liekams!!!!

Nu kāpēc tas iekārtots tā, ka sievietes skaistums, lebestība un viedums sagādā skaudību vīriešos nevis prieku!??? Kurš spēj par veiksmīgu sievieti priecātis? Tikai tas, kuram pašam ir ar ko lepoties... Neviens sevi cienošs vecis tak neies ar citas dotumiem un nopelniem lielīties! Un pateicību viņam just grūti, jo tad nākas vārdiski par savu bezpalīdzību atzīties...

Ak, kaut vismaz par šo man nebūtu tiesa! Jo, ja vīrietis mīl, tad lai tas neizpaužas kā žēlo vai sit, lai tas neizpaužas kā maksā un pasūta, bet lai tas nozīmē - lepojas, tātad novērtē un arī atklāti par to pateicas. Ak, kaut mēs būtu laimīgi! Kaut mēs būtu vien paši savai laimei atbilstoši priecīgi, tātad pateicīgi!!!! :))

Tas šodienai viss! Lai izdodas no sirds pasmaidīt, slapus apkārt neskatoties, vai kāds to pamanījis un nav par vājumu uzskatījis. Jo spēks slēpjas labestībā. Ne tikai sievietēm. Vīriešiem ir tāpat! Lai gavilē cilvēcība!!!! :)