Mirkļu uzplaiksnījumi..

Diena iešūpo mirkļu uzplaiksnījumu šūpoles. Garāmlidojoša putna spārnā ieskrējis prieks aizlido viegli mākoņiem līdzi..Kādu brīdi esmu augšā..tajā mirklī visas mazās vai lielās svarīgās rūpju kurpes, kurās ikdienu mēdzu iekāpt, no augšas izskatās tik niecīgas, bet esot lejā – izklīdušie mākoņi debesīs izskatās tik neaizsniedzami tālu..

Steidzos pēc darba, no aukstā vēja skropstās ik pa brīdim uzrodas kāda nodevīga asara un, atstājot uz mirkli bez uzmanības, zīmē aiz sevis mazas ,melnas peļķītes.

Tā nu es steidzos, tik ļoti, ka gandrīz saskrienos ar līdzīgi skrejošiem..bet par vēlu..Viss. Nepaspēju.Izpārdošana bija gandrīz beigusies, un visi ejošie lielumi bija jau izpārdoti.. tajā veikalā, kurā tirgoja biezāku ādu. Lai izdzīvotu..te.. šodien, šeit sabiedrībā, šajā laikā..un vietā.Bija gan dažas vēl palikušas, bet ne mans izmērs. Gāju prom atpakaļ neatskatīdamās,būs vien jāiztiek ar savējo.

..Jūtīgums ~ reizēm ir tik traucējošs,sāpīgs, tik neērts valkāšanai ..un - tomēr tas vienlaicīgi nozīmē arī atvērtību. Neaizsargātību.

Vēl ir teikts, ka nejūtīgums ir aprobežotība.

Nezinu, par to vairāk domāšu rīt..

Vakars.Aizsūtu tev sms: „Puķu veikals jau slēgts, vēl tikai vari paspēt uz leduspuķēm manā logā..”