Bija tā:)

Tajā rītā Viņa pamodās ar ciešu apņemšanās sajūtu, ka tā, kā būs šodien....nu būs kaut kā citādi nekā vakar vai aizvakar...

Viņa pamodās par stundu agrāk nekā parasti. Palutinājusi ar pamatīgu izplunčāšanos vannā un padzērusi garu rīta kafiju ar radio ziņām fonā, viņa piegāja pie sava drēbju skapja....nu nevarētu gan teikt, ka tas būtu bijis tukšs un nabadzīgs, taču...šorīt viņa nolēma mainīt savu izvēli, kļūt savādāka nekā parasti.

Viņa sameklēja glītas kurpītes uz vidēji augsta papēža, klasisku kostīmu, kuru papildināja ar šo to spilgtu....Uzkrāsoja ,,kara krāsas,, kā indiānis izejot uz kara takas un novērtēja rezultātu - Tā nekas! Uzreiz cits skats uz dzīvi! Nevīžīgā ikdiena bija pazudusi no spoguļa, kurā viņa ar gandarījumu noraudzījās tagad!

Viņu tajā rītā pamodināja spilgti saules stari, kas pa logu tiešā trāpījumā šāva viņa miegainajā sejā. Arī viņam bija piegriezušies ikdienišķie džinsi un bezformīgs sportisks izskats. Viņš uzvilka uzvalku un pa ceļam uz darbu iebrauca pie friziera. Bija traki patīkami ļauties vieglai galvas masāžai matu mazgāšanas brīdī, vēl jo vairāk, ja to dara simpātiska....nu ja, Viņš jau domās pārkāpa to sarkano līniju, kuru drīkst un var pārkāpt tikai domu lidojumos.

Labā garstāvokli viņš ieradās darbā...

Un tad notika brīnums - Viņš ieraudzīja Viņu un Viņa ieraudzīja Viņu....Viņu skatieni nejauši satikās, kaut kas abu apziņā noklikšķēja...

Tu nāksi ar mani šovakar padzert kafiju? Viņš jautāja...

Kāpēc gan ne? Viņa atbildēja un viņas acīs uzdzirkstīja...

Tāds, luk, pastāstiņš. Izdariet kaut ko savādāk, nekā darījāt vakar un aizvakar. Mainiet sevi un pasaule ap jums mainīsies, cilvēki arī:)