Šķiršanās eņgelis

Šķiršanās sāp . Šķiršanās no cilvēka , kuru esam iemīļojuši , var salauzt sirdi . Tomēr šķiršanās ir vajadzīga . Mēs nevaram otru piekalt pie sevis . Viņš vēlas iet savu ceļu, un viņam tas arī ir jāiet , lai viņa dzīve izdotos . Mēs zinām tūkstoš šķiršanās gadījumus . Mums jāšķiras no pazīstamās vides , jo vēlamies studēt kādā citā vietā , jo kaut kur citur esam atraduši darbu . Katras pārmaiņas prasa šķiršanos .Un tikai tad , ja šķiršanās izdodas , mēs varam pa īstam uzsākt kaut ko jaunu, un jaunais mūsos var sākt augt .Daudzi ļoti labprāt vēlas paturēt pie sevis visus cilvēkus , kurus iepazinuši. Viņi vēlas saglabāt draudzību .Taču dažas draudzības ir labas tikai kādā noteiktā laika posmā .Pēc tam tās velk dzīvību . Tās tiek uzturētas pienākuma dēļ vai tādēļ , lai neievainotu otru cilvēku . Bet tās vairs nav īstas . Tad tiešām ir pienācis laiks šķirties . Tad es pret otru cilvēku izturos godīgi . Es paļaujos uz to , ka viņš spēs orientēties no jauna . Un tad es esmu brīvs uzsākt kaut ko jaunu .

Šķiršanās ļoti sāp . Īpaši , ja jāšķiras no laulātā drauga vai draudzenes , ar kuru esam domājuši būt kopā visu mūžu . Daudziem šodien ir jādodas cauri šim sāpīgajam šķiršanās procesam. Sabrūk kāda draudzība . Kādai laulībai nav izredžu turpināties , jo cilvēki tikai nodara sāpes viens otram un padara savu dzīvi par elli . Daži mēģina savu šķiršanās procesu izcīnīt ar advokātiem un turpina tālāk karot viens ar otru , nevis izšķiras . Mīlestība pārvēršas naidā . Lai izdotos godīga šķiršanās , pāru psihoterapeiti šādām situācijām pat ir izstrādājuši šķiršanās rituālus .Viens no šādiem šķiršanās rituāliem ir tāds , ka es mēģinu apkopot visu labo pieredzi , kas man ir bijusi ar otru cilvēku , un izteikt to viņam , vienlaikus pasakot paldies par visu , ko viņa vai viņš man ir dāvājis . Tikai pēc tam es varu pateikt , kāpēc mums , neskatoties uz to visu , ir jāšķiras . Tā katrs var iet savu ceļu , neizsvītrojot no savas dzīves pēdējos gadus gan savā , gan citu priekšā . Viņš tos var pieņemt ar pateicību un brīvi – bez sarūgtinājuma , bez vainas izjūtas , neplosot sevi , - iet tālāk savu ceļu .

Tomēr šķiršanās neattiecas uz cilvēkiem vien. Mums jāšķiras arī no ieradumiem , no dzīves posmiem , no ierastajām dzīves shēmām . Tam , kurš nekad nav šķīries no savas bērnības , vienmēr būs infantilas vēlēšanās , ko viņš izvirzīs cilvēkiem sev līdzās . tas , kurš nekad nav šķīries no saviem pusaudža gadiem, vienmēr būs to ilūziju varā , kuras viņš radījis par dzīvi .Ja gribam kļūt pieauguši , mums jāatvadās no savas jaunības , ja gribam precēties – no laika , kad dzīvojām vieni paši ; kad kļūstam vecāki – no savas profesijas . Bet vispirms mums jāatvadās no ievainojumiem , kurus esam ieguvuši savas dzīves vēsturē . Daudzi nespēj labi dzīvot , jo vēl joprojām ir pieķērušies savas bērnības ievainojumiem . Viņi joprojām pārmet saviem vecākiem , ka tie viņus audzinājuši tik aprobežoti , ka tie nav apmierinājuši viņu vajadzības . Lai šeit un tagad es varētu apzināti dzīvot , man jāatvadās no tā , kas man bērnībā nodarīts pāri . Šeit un tagad es esmu atbildīgs par savu dzīvi . Un ir pilnīgi vienalga , kāda ir bijusi mana bērnība , tagad es varu no tā visa , ko esmu saņēmis , kaut ko izveidot . Nevienam nav tikai laba vai slikta pieredze . Par spīti visām rētām , no saviem vecākiem esam saņēmuši arī veselīgas saknes . Taču tās mēs atklāt varam tikai tad , ja esam apzināti atvadījušies no saviem vecākiem .