Nodošanās eņgelis

Nodoties – tas sākumā skan pasīvi un rezignēti . Cilvēks , kam neizdodas izveidot aktīvu dzīvi un tikt galā ar to , padodas liktenim . Viņš atsakās pats no sevis .Taču nodošanās eņģelis mūs noteikti negribētu vest uz šādu nostāju pret dzīvi . Viņš ar to domā kaut ko pavisam citu . Vārdam „nodoties” – vispirms jau ir saistība ar „piekrist , ielaisties” . Tas , kurš nododas dzīvei , piekrīt dzīvei un tās kustībai . Viņš neatturas . Viņš neiekrampējas sevī , bet gan nodod sevi dzīves plūdumam . Tā viņš var uzplaukt un kļūt dzīvības pilns .

Nodošanās pretstats ir cieša turēšanās . Daudzi pieķeras paši pie sava imidža . citi –pie ieradumiem vai īpašuma, pie savas slavas , pie saviem panākumiem . Nodošanās eņģelis vēlas tevi ievest mākslā palaist sevi vaļā , nodoties dzīvei , beigu beigās – nodoties Dievam . Es varu nodoties tikai tad , ja ticu , ka iekritīšu nevis patvaļas , bet gan eņģeļa rokās , kurš vēl man labu . Tas , kurš nododas savam eņģelim , atbrīvo sevi no nevajadzīgām rūpēm , kas šodien moka daudzus . Viņš kļūst brīvs no riņķošanas ap sevi un savu veselību , ap citu cilvēku atzinības izrādīšanu .viņam un savu veiksmi . Šajā nodošanās nostājā slēpjas ne tikai paļāvība , bet arī liela iekšējā brīvība . Ja man viss nav jāizdara pašam , ja es sevi nododu Dieva ziņā , paļaujoties , ka Viņš par mani parūpēsies , es kļūstu brīvs no iekrampēšanās sevī un sevis izrādīšanas .

Nodošanās eņģelis vēlas , lai tu paļautos un atstatu sevi viena cilvēka ziņā . Mūsdienās sabrūk daudzas draudzības un laulības , jo katrs ir pieķēries pats sev , baidīdamies nodoties otram .Tās ir bailes , ka es varu pazaudēt savu brīvību , ka otrs ar mani varēs darīt , ko vien grib , ka būšu pakļauts viņa patvaļai un arī viņa ļaunumam. Tomēr bez nodošanās otram nekādas attiecības nevar izdoties . Jo citādi katram cilvēkam vajadzētu dzīvot nemitīgās bailēs , kontrolēt sevi un savas emocijas , savus vārdus un rīcību , lai tikai nekristu otram par laupījumu .taču tad paļāvība nevar augt , tad otrs cilvēks nemaz nevar parādīt , ka viņš labi apiesies ar manu uzticēšanos neizmantos ļaunprātīgi . Nodoties nenozīmē , ka es atsakos no sevis . Nodoties es varu tikai tad , ja esmu saskarsmē ar sevi , ja zinu , kas esmu . Taču , vienlaikus šajā nodošanās procesā ir arī riska . Es atsakos no drošības , ko man dāvā pieķeršanās sev., un nododu sevi otra rokās . Tas var izdoties tikai tad , ja zinu , ka otrs ir nevis velns, bet gan eņģelis , kurš satvers mani un nesīs savās rokās , kurš vēl man labu .