|
|
marekst dienasgrāmata
| Svētdiena 06-02-2011 00:42 |
|
3 56 |
Apkārt Alaukstam 5. februārījau 9 no rīta izbraucu laukā uz Alaukstu, uz pirmajām sacensībām kopš 2008 gada Nordea piecīša un skolas laiku Magnētiem ... kā sanāca, kā ne, startā pēc numuriem un brīvajām vietām ieņēmu savu vietu godpilnajā pirmajā rindā, protams no beigām :) atskanēja starta šāviens, kuru es patiesībā nemaz nedzirdēju, tik redzēju, kā aiziet līderi trasē, pēc kādām pāris minūtēm arī mans gals sāka kustēties un sāku lēnām šļūkt uz priekšu, vēl pāris minūtes un esmu starta līnijai jau garām, pārkārtojos uz ārmalu kur nedaudz brīvāks un lēnām virzos uz priekšu ... kas to būtu domājis, ka sacensībās būs nevis jāslēpo cik jaudas, bet jābremzē :D jā, jābremzē, lai neuzskrietu virsū priekšā slēpojošajiem ... slēpes slīdēja ļoti labi, būtu varbūt pat varējis pirmajā kalnā uzslēpot augšā, bet dēļ tautas masas priekšā nācās vien pielāgoties masai un lēnām rāpties augšā ... rezultātā pie pirmās dzirdinātavas kas bija kādu 1km no starta, kājas jau bija piedzītas pilnas ar laktozi un smagas ka bail, pulss arī kopā ar kalnu bija uzkāpis debesīs ... pirmie 3km bija vairāk izvairīšanās no krītošiem slēpotājiem un mīcīšanās augšup pauguros ... no viena krītošā slēpotāja nesanāca izvairīties, tas paķēra arī mani līdz ... nebiju diez ko priecīgs, taču ātri vien uztrausos atpakaļ kājās un minu tālāk. līdz kādam 8tajam kilometram sanāca normāli paslēpot labi ja pusi kilometra, pārējo laiku bremzēju šļūcot no kalna lejā, lai neuzskrietu kādam priekšā braucošajam virsū vai arī stūmos ar nūjām, jo slidā skrietu virsū priekšā esošajiem ... pēc 8tā km palika labāk, sanāca vairāki smuki nobraucieni, arī normāli paslēpot varēja kārtīgu gabalu .. tad arī bija foršie līdzjutēji ceļa malā, paldies šiem par morālo atbalstu :) pa ceļam vēl bija viens bīstams nobrauciens, kur lejā varēja tikai viens normāli izbraukt cauri un koki abās malās .. un tas kalns beigās ... māmiņ mīļo ... tas bija vēl trakāks nekā kalns startā ... beigās bija totāls bezspēks, šķita, ka vairs nespēju pakustēties uz priekšu nemaz un pie kājām svara bumbas pēkšņi būtu piesietas :D finiša taisnē vēl paguvu vienu onku apsteigt.
pēc paša datiem, tika noslēpots 15,19km kustībā pavadot 1h20m50s ar vidējo tempu 5:19 min/km un piedzīvoti 3 kritieni un neskaitāmi klupšanas mēģinājumi, kad kāds slēpēs iegrūž nūju vai uzkāpj uz manas nūjas. pēc tā kā slīdēja un ja būtu sanācis šķērsot starta līniju pirmajās 30 sekundēs pēc starta šāviena, tad rezultāts varētu būt bijis ~1h05m līdz ar to lai arī finišēju 7xx tajā vietā un bija visādas ķibeles trasē, esmu ļoti apmierināts ar rezultātu priekš pirmās reizes ... tik īsti nevaru saprast, varbūt vajadzēja slēpot 42km - būtu bijis vieglāk nekā cīnīties tautas distancē ar lēnajiem, kuri labu vietu startā dabūjuši, citādi nedaudz škrobīgi, ka distances vidū esi beidzot noķēris omes un opjus ar kocenēm un bērnus, kuriem bija laba vieta startā un lēnā garā slēpo uz priekšu. attiecīgi daudz lielāka nozīme ir vietai startā nekā tam, kādas tev slēpes vai zābaki. protams ir nozīme arī trenniņam, bija prieks, ka sanāca apsteigt jaunus, labi aprīkotus slēpotājus
|
atkaljau2: aptuveni tur ta arī bija,tik neatceros nobraucienus,kur vajadzētu krist..
bet fakts,ka berniem nemāca slēpot pa labo malu,nevis nūjas kulstot pa gaisu steberēt pa vidu,tas gan..
kādreiz(30gadus atpakaļ)likums bij:ja nedod špūri pēc uzsauciena ""Hop!",dabon ar nūju starp lāpstiņām #1 2011-03-13 08:32
marekst: par to vajadzēšanu krist nez ... ja vienatnē slēpotu, tad nevajadzētu krist nekur, bet tā kā bija bars, kur dažs labs mēdza nogriezt ceļu, kā arī iepriekšējie kritēji bija izsituši bedres, tad nu sanāca arī nokrist bez īpašas vajadzības :D #2 2011-03-13 11:01
atkaljau2: tad uzskatu ,ka man laimējās ar to krišanu..
lai Tev veicas! #3 2011-03-13 16:48
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
