Žēlsirdības eņgelisŽēlsirdīgs ir tas , kuram ir sirds nabadzīgajiem un bāreņiem , nelaimīgajiem un vientuļajiem , un tiem , kas ir līdzjūtības cienīgi . Taču , pirms viņš šo savu sirds siltumu dāvā nabagiem , viņam ir jāatrod sirds siltums arī tam , kas viņā pašā ir nabags un nelaimīgs . Vispirms mums jāiemācās būt žēlsirdīgiem pašiem pret sevi . Būt sirdij tiem, kas cieš postu un ir nelaimīgi. Kad jūdi runā par žēlsirdību , viņi domā par mātes klēpi . Žēlsirdīgais Dievs , mīlestības pilns, nes mūs savā mātes klēpī . Tāpat kā māte, Viņš spēj gaidīt, kamēr mēs arvien vairāk ieaugsim tajā attēlā, ko Viņš no mums ir izveidojis . Kad Jēzus apžēlojas par cilvēkiem ,: būt aizkustinātam līdz iekšām,- iekšas , zarnas grieķiem bija ievainojamo jūtu vieta . Būt žēlsirdīgam tad nozīmē ļaut citam ienākt tur , kur es pats esmu viegli ievainojams . Maigums , līdzi jušana , līdzi ciešana . Būt žēlsirdīgam pret sevi nozīmē būt maigam pret sevi , izturēties pret sevi labi , neiekarst niknumā pret sevi , nepārpūlēt sevi ar daudziem nodomiem , bet vispirms dāvāt savu sirsnību sev tādam , kāds es esmu kļuvis . dāvāt savu sirsnību tam , kas manī ir vājš un pamests . Bieži mēs pret sevi izturamies ļoti nežēlīgi . Mēs bargi notiesājam sevi, kad gadās izdarīt kādu kļūdu. Mēs lamājamies uz sevi , kad kaut kas noiet šķērsām . Mūsos ir kāds nežēlīgs tiesnesis , cietsirdīgs Es-Pāri-Visam , kas visām mūsu domām un jūtām dod savu vērtējumu , kas mūs soda , kad neatbilstam viņa prasībām .Šim nežēlīgajam Es-Pāri-Visam mēs bieži nespējam pretoties . Mums ir vajadzīgi Jēzus vārdi , jo Viņš mūsu acu priekšā noliek žēlsirdīgo Tēvu , kurš neatgrūž pazudušo dēlu , bet gan kopā ar viņu svin svētkus , jo Viņš , kurš bija pazudis , ir atkal atradies , jo Viņš , kurš bija miris , atkal tika atmodināts dzīvei . Lai mūsu iekšējam tiesnesim tiktu atņemta vara un mūsu sirdis piepildītos ar žēlsirdīgo mīlestību , vajag žēlsirdības eņģeli . Nepietiek tikai ar to , ka ar pratu un gribu apņemamies būt žēlsirdīgi . Cietsirdīgā Es-Pāri-Visam nežēlība ir ieperinājusies mūsu zemapziņā . Lai to pārvarētu , mums ir vajadzīgs žēlsirdības eņģelis . Un , kad mēs pret sevi izturamies žēlsirdīgi , mēs varam arī mācīties kļūt žēlsirdīgi pret citiem . Es pazīstu daudzus cilvēkus , kuri sevi nesavtīgi ziedo slimiem un vientuļiem cilvēkiem , taču pret sevi izturas ļoti nežēlīgi . Jebkuram citam cilvēkam viņiem ir sirds , tikai pašiem pret sevi nav .Viņi piespiež sevi atteikties no savām vajadzībām , lai vienmēr būtu citu rīcībā . Taču šāda nežēlība pret sevi padara neīstu arī palīdzību , ko viņi sniedz citiem . Tad manā mīlestībā iezogas pretenzijas uz īpašumu . Tad es sāku dusmoties , ka mana pārlieku lielā mīlestība netiek atalgota . Lai es no visas sirds varētu mīlēt otru cilvēku, lai man tiešām būtu sirds , ko dāvāt viņam vai viņai , vispirms man jānonāk saskarsmē ar savu sirdi , vispirms man sava sirds jāpievēŗš tam, kas ir nabags un nelaimīgs manī pašā . Tad es varu būt žēlsirdīgs Tad es citus nevis tiesāšu , bet gan uzņemšu savā sirdī ar visām viņu nelaimēm , sadrumstalotību , postu un niecīgumu . Tad mana palīdzēšana viņiem neiedvesīs sirdsapziņas pārmetumus . Viņi mana sirdī atradīs vairāk siltuma un mājīguma . Es novēlu , lai žēlsirdības eņģelis māca tev atvērt savu sirdi tam , kas ir nabadzīgs tevī un citos cilvēkos . Tava sirds būs kā mātes klēpis , kurā varēsi augt pats un arī citi . Tad tavā tuvumā arī citi nonāks saskarsmē ar savu sirdi un beigs sevi nežēlīgi tiesāt .To , kuram ir sirds , var izglābt, saka kāds mūku garīgais tēvs , kas dzīvojis 4.gadsimtā . Ja tev būs sirds nabadzīgajam un vājajam , tava dzīve izdosies . Eņģelis tevī priecāsies par žēlsirdību , kas mīt tava sirdī |
