Diena,kad pasaule griežas ap tevi.

Šodien pasaule ap mani negriežas,neesmu pasaules ass.

Šodien ,liekas,ka pasaule ir apstājusies.....bet viņa griežas ap vienu mazu,mīļu meitēnu,kurai paliek gadiņš.Vesels gadiņš šajā pasaulē,kas griežas ,no kuras bērnam reibs galva.

Iztēlē redzu kā mazulīte sapucēta mammītes šūtajā mārītes tērpā, no paša rīta liek sev pievērst pastiprinātu uzmanību.

Zinu kā vecākie brāļuki, tikko pamodušies,skrien mazulei dot dzimšanas dienas bučas...kā cīnās par to kurš dos pirmais....to visu gara acīm redzu.....Jūtu kā jubilāres mamma sasārtušiem vaigiem,izlaidusi lielos puikas uz skolu un dārziņu,cenšas gatavot kārumus vakara svinībām.Vēl pa vidu mazais cilvēkbērns cenšas pieķerties pie mammas kājas,lai piesaistītu uzmanību,bet nav laika ilgām čubinšānām-darbs dzen darbu,mājas solis jāveic.Kā viņai derētu kāda lieka roka,palīdzība.Bet te,divas rokas bezjēdzīgi vāc ražu ""Fermā"` un stāda puķes""Dārzniekā"` un ......

 Atceros savas dzimšanas dienas,kas nu jau daudzus gadus ir augustā,nemainīgi,nemainīgi......Gaidu krustmāti,kura atnesīs miiiiiilzīgas gladiolas,gaidu omi no laukiem ,kas atvedīs vēl siltus raušus,kādus prata cept tikai un vienīgi viņa,atnāks mammīte no darba,omīte jau būs saklājusi galdu,man piepalīdzot,atnāks no darba arī tētis,ieskries kaimiņu meitenes.Būs koncerts,kuru sniegsim pieaugušajiem.......tagad augustā sarīkoju gada ballīti draugiem,paziņām,kaimiņiem.Ja mani vecāki labi jūtas ,tad piedalās arī viņi...bet omītes jau sen nav.....viņa būtu ballītes ""nagla"".

 Atceros ,ka sarīkoju ballītes savai meitai.Bērniem vienu,radiņiem otru!Bija gan vecās omes,gan jaunās omes.Tika rādīti diapozitīvi par  gada notikumiem ģimenē.Un tā daudzus gadus.Meita ar siltumu sirdī atceras vēl tagad.Atceras manas jubilejas,atceras manas mammas jubilejas,kad radiņi sēž pie galda,pārrunā kas nu kuram labs,kas slikts,ko darīt lietas labā,kā palīdzēt atrisināt radušos problēmu.

Bet..nu meitai sava ģimene....mazā Mārīte rāpo pa flīzētu grīdu,nav omītes ,kas paceltu ,samīļotu...jo ģimenes galva,vīrs, uzskata,ka radiem sava vieta ,bet viņiem sava vieta.....katrai ģimenei jābūt kā vienam noslēgtam veselumam.

Tagad staigāju pa māju gaudodama....kā gribētos samīļot savus mīļos.....Vislabāk sēstos auto un brauktu ciemos.Bet ,zinu,ka meitai būs problēmas.Mierinu ar domu,ja viņai labi,tad jau viss kārtibā.Bet.....kā māte jūtu ,ka ne viss ir tā kā izklausās.....Labi,ka šķir kilometri 270,labi,ka ir mobilais.Tikai nezinu vai mani mīļie sajūt manu mīlestību pret viņiem....omītes sūtību.....pasakas,blēņas,atmiņu stāstus......

 Un mazulīte turpina rāpot savā mārītes tērpā......šodien taču pasaule griežas ap viņu.

Domās skauju savu pirmo mazmeitiņu gada jubilejā....un turpinu vākt ražu un šad tad pagaudot....