..atkal saspicēju ausis,kuras nosarka.

Tā cenšos nenoklausīties citu sarunas,bet šo nācās noklausīties piespiedu kārtā.

 Kā jau jūs zināt uz darbu braucu autobusā un krietnu stundu.Esmu izvēlīga pret aizmugurē,priekšā un blakussēdētājiem.Bez kautrēšanās varu piecelties un aiziet sēdēt citur,ja jūtu šodienas vai vakardienas alkohola dvingu ,ķiplokdaiviņas zelēšanu ,vecmodīgu odieru smaku vismaz metru rādiusā no sevis.

Šoreiz runa nebūs par smakām ,bet par bērniem,kuri apsēdās man aiz muguras un dzīvi sāka apspriest savus ikdienas soļus un pašraizējo noskaņojumu.

Dzirdu meitenes balsīti sakām/atvainojiet par ne sevišķi pieklājīgiem vārdiem/:

Bļeģ,šodien jūtos sūdīgi!

Gribētu tagad tā riktīgi nopisties!

Uz stundām daudzām varu neiet ,fizika galīgi dirsā!Matene,pizdec!/šausmas,trīc roka,neprotu šos vārdus pat uzrakstīt.../

 No fizikas neko nesaprotu,jo neesmu uz viņu bijusi!

 Labi ,ka šorīt apēdu ābola pusīti,citādi tūlīt pat izvemtos!/labi ,bērns,ka apēdi,citādi man viss būtu virsū!

Bļeģ,kā gribas ēst!Man ir slikti!

TULĪT BŪS PATS GALVENAIS STĀSTS!

Manu ,mazulīt,tu arī gribi ēst?/hmmmm,izbolu acis uz aizmuguri,nekādu mazulīti neredzu.../

Nu pacieties,mīlulīt,tulīt mammīte būs mājās,ielīdīs pa logu un ko uzēdīšu.Tu taču arī izsalcis!

Meitenes līdzbraucējs sāk ko par alkoholu runāt.

Mana meitene saka :ai ,ja nebūtu alkohola man mazulīša nebūtu!Ai ,biju galīgā ķēmā,šamais bija sapīpējies,neatceros kas notika!

 Man,Vilcenei,šo sarunu klausoties,sausa mute palika.Ārprāts!Mazs mierinājums,ka dzirdēju,ka meitenes māte pieņēmusi jauno ģimeni savā dzīvoklī un izdabā znotiņa ēšanas paradumiem.Vismaz būs visi paēduši,ja var un ir par ko izdabāt!

 Kāpām ārā vienā pieturā un nekautrēdamās nopētīju šo jauno ,nākamo māmiņu-kalsns ,bērnišķīgs skuķēns,ap gadiem 15,ne vairāk ,ar lielu punci!