Kur saule mūžam nenoriet!

Vispār tas depo Janka, tas no otrās puses dzelzceļam, norausies! Kopš pārkūlies pār lielo dīķi, sācis sevi saukt par Džoniju Depu, tēlo baigo pirātu, uzaudzējis un nokrāsojis melnas ūsas un sapinis bārdu bizē, mums, vietējiem lātaviešiem, vieni sarežģījumi mīlas frontē! Kā kas, tā deps šitāds, džonijs tāds, un vispār tev naudi nav! Norausies toč, lielgabals mans, kaut ar nedaudz ierūsējis, bet iespaidīgs, kārtīgi piestellējot un uzregulējot, vēl var ne vienu vien blīkšķi saveidot.

Lai gan tas viss štrunts, nāks laiks, nāks padoms:) Pagaidām sveicu oho tautu no milzīgās valsts, kur saule ne mūžam nenoriet, no Francijas, viena no tālākajiem punktiem - Snt Pjēra un Migulona prefektūras. Padrūma vietiņa, vismaz vakar, kad klimtām pa nelielas pilsētiņas no izkusušā sniega un vēja dzītā lietus ūdens pārpilnajām ielām. Svešiniki te reti parādās, lai gan ir tūrisma informācijas centrs, bet lielākoties slēgts. Satiksme ar lielo pasauli laikam tik caur Halifaksu Kanādā. Lai gan nekas neliedz iesēsties savā privātajā džetā un atskriet šurp - lidlauks arī pieejams. Bet panīkusi vietiņa, ne velti Francijas valdība piemaksājot vietējiem otru algu. Tāpēc laikam pilsētnieki diezgan paslinki, vismaz ap pusdienlaiku +/- divas trīs stundas, atvērtu bodi grūti atrast. Pat barčiki slēdzās ciet uz pusdienu pārtraukumu. Toties viss samērā lēts. Lai gan tas viss ir gandrīz nekas:)