|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| snamlet, 09-01-2011 01:59 |
|
4 105 |
Mīlestība un naids? Nē, tikai mīlestība.09.01.11
Ir jau pāri pusnaktij, būtu jāguļ, tikai miegs nenāk un viena doma neliek mieru. - mūžīgais jautājums par mīlestību, kas tika apspriests PA. Kas ir mīlestība, kas ir naids, kāds sakars ir ar emocijām? Mums apkārt ir tik daudz emociju-pozitīvu, negatīvu, baltā,sarkanā, melnā un dzeltenā, zilā un zaļā un citās krāsās. Un visam tam pa vidu ieliek arī mīlestību. Kāpēc? Man liekas, to piemin vietā un nevietā. Mīlestība, mīlēt kādu, mīlet tevi, mīlēt sevi...Vai to vajadzētu teikt tik bieži? Vai šo vārdu mēs nepazemojam un nenolietojam?
Mīlestības vārds ir svēts! Tos neteikšu es kuram katram! Tik vienam, mīļajam un teikts tas nebūs emociju uzplūdā. Mīlēt, īsti mīlēt var jebkurā vecumā un nav nozīmes, cik gadu tev - 30,40, 50, 60 vai 70. Vai šodien spējam mēs pa īstam mīlēt? Es nemīlēšu vīrieti par kaut ko - cik bagāts, spēcīgs, varens ir. Tik par to vien - cik bagāta un gaiša ir viņa sirds, cik pasargāta jutīšos kā lielā aizvējā un glabāšu šo mīlestību dziļi, dziļi sirdī, kā pašu trauslāko un stipro stīgu, kas mūs vieno. Šo stīgu sargāšu un stiprināšu, lai kāds nesabradā ar vārdiem, rokām netīrām vai kājām. Es mīlu vienu veselumu, tādu, kāds viņš ir.Šī mīlestība nav jebkuram dota, bet tikai tam, kas šajās jūtās jūtas spēcīgs pats. Un tā nekad man nezudīs, lai kas ar notikt var.Tik zinu vien, ka cilvēks šodien neprot ĪSTI mīlēt. Bet ja kāds domā pārbraukt pāri man, lai brauc, es piecelšos, bet mana mīlestība paliks gaiša, tīra, jo spēja mīlēt patiesi ir dota retajam. Un īsta mīlestība nekad nepazūd, tā neiznīkst un nepāriet, bet paliek manā sirdī, tas ir mans spēks un dzīvība.Tā mīla, kad vienojas rokas un kājas, sirds un dvēsele, kad aizmirstas diena vai nakts un visa pasaule atkāpjas tās priekšā. Baudīt mīlestību ir dieva svētība, tā ir daudz pārāka par seksu.Mīlēt rītā, dienā, vakarā, kad sirds un acis saka.Kad acis dzirksteļo un maigums kustībās, to arī bērni redzēja un tad man teica:"cik abus es jūs mīlu!". Es ticēju, kad izaugs bērns, tad mīlēt pratīs arī viņš.
Un ja kāds atņem man šo mīlestību, cik naida vajag man? Vai nāvei arī naids ir? Kas vispār naids ir? Mīlestībā naida nav un naids nav mīlestība. Es tikai varu dusmoties, ka man to atņēma. Un naids par to, ka savā laikā manu vecāku un vecvecāku dzīves tika izpostītas, ka tauta tika piekrāpta un tās daļa tika iznīcināta un ir nodevība lielā mērogā. Šis naids varbūt ar laiku pāries.
Un katru dienu man ir vesela gūzma krāsainu emociju! Tikko bija baltā, sarkanā, kas nākošā? Šobrīd es vēlos balto un zaļo - balts sniedziņš, zaļš spilventiņš un gribu zaļu sapnīti. Arlabunakti.
|
fannija: a, kāpēc vispār jādusmojas ? sliktas empcijas dzīvi padara dūmakainu. #1 2011-01-09 11:12
snamlet: Ja divu piedzērušos cilvēku dēļ pie stūres aiziet bojā mīļākais cilvēks (arī paši dzērāji, kuriem palika mazi bērni) tev nebūs dusmas? skumjas? Bet dusmoties es dusmojos maz. #2 2011-01-09 14:36
irijan: Ar gadiem visas krasas parversas par pelekam:)Prezidentam ir pienakums kalpot tautai,bet vins nav macits to darit no bernibas,vins ir macits kalpot tikai sev,ta nav vina vaina,ka mes vinu ta macijam.Vai tad man uz vinu jadsmojas ka vina del pazud musu tauta. #3 2011-01-09 15:04
snamlet: Nevajag piesaukt to, kurš tur nav minēts. Runa ir par padomju varas sistēmu, kura iznīcināja latviešu tautas labāko daļu izsūtot uz Sibīrijas lēģeriem. Mans naids bij vērsts pret šo sistēmu. Bet patreizējie prezidenti (Valsts un Ministru) dara visu, lai šo cilvēku piemiņu, viņu vārdus saglabātu vēsturei (ir izdotas 2 un tiek gatavota 3. grāmata) par represētajiem. #4 2011-01-09 15:20
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
