Dienasgrāmatas (blogi)

snamlet, 05-01-2011 01:24

14 128

Padomāt,piedomāt vai spēlēties?

05.01.11

Jau gandrīz nedēļu var norakstīt no Jaunā gada nost. Tā kā esmu tālu prom no mājām,negribēju vēl rakstīt,jo vēl joprojām manī ir gaišas domas.Bet uzrakstīt pamudināja tas pesimisms un vilšanās,pat it kā tieksme uz suicīdu ko ieraudzīju citos DG un PA ierakstos un komentāros.Varbūt tas izdomājums, bet varbūt arī nē.Jauniem cilvēkiem,kuriem it kā ir viss, jau ir grūtsirdīgi jauni veči. Kāpēc? Vai dzīve apnikusi vai paši neprot dzīvot? rast prieku sevī,sev un citiem?Vai gaida, ka kāds cits to atnesīs uz paplātes? Cik daudz ir katrā no mums patiesības,īstuma, melu un spēles? Cik daudz ārējie mēs melojam, spēlējamies- vai padomājam? Cik patiesi mēs pasmaidam un smejamies? Cik ilgi izliksimies, spēlēsimies? Ar ko? Ar sevi un ar citiem! Cik ilgi dalīsim viens otru - tu man deri, bet tu nē? Cik skumji uz to noskatīties! Vai sevis mums nav žēl? Un kad mēs esam patiesi? Tik smagās domās, vientulības brīžos, kad dvēsele pa muti ārā kāpj? Kāds teiks - šeit virtuālās spēles! Kam nepatīk, lai ārā iet. Tā ir. Bet bērni spēlējas ar fantāziju un tur maz skaudības un melu. Kāpēc to rakstu un ir tik daudz jautājumu? Atbildi lai sniedz sev katrs pats. Man labāk patīk gaiši pasmaidīt(nu ne jau naivi) un droši paskatīties otram acīs, un pateikt, ja kas patīk vai kas nepatīk, un izsmieties no sirds par trāpīgi pateiktu vārdu(un tādu šeit netrūkst) bez skaudības un ironijas, palielīt sevi un otru, priecāties, ka esi vesels, priecāties par to, ka esi uz šīs pasaules, sniegt prieku sev un citiem - tad nebūs drūmu domu un vieglāk risināsies visas problēmas. Var mēģināt pacelt sevi augstāk kaut vai skatoties un priecājoties par balto skaistumu visapkārt. Kā teica viens mazs bērns, kad iedegās ugunis, ejot mammai pie rokas - "paskaties, cik daudz ir sniegā atstarotāju!" Vai arī mēs tādi neesam?

Mīlestība un naids? Nē, tikai mīlestība.

Ieelpo dziļi ....

citi ieraksti snamlet d-grāmatā

Komentāri

JurisK: Taa nu vish i, kaa saka ventinji:) Kad dziives lielaakaa dalja jau nodziivota, varam paskatiities no augshas(bet varbuut no apakshas) uz to nebeidzamo speeli - dziivi, un uz tiem speeleetaajiem, kam veel daudz kas priekshaa un daudz kas jaaizciina. It ka jau reizeem pat skaudiiba paarnjem, nemaz jau nebija tik slikti sanjemt kaarteejos punus, vismaz ir tagad ko atcereeties:)))

2011-01-05 06:24

snamlet: Ja skatās uz gadiem,tad - jā, lielākā daļa it kā nodzīvota, tikai ne man.Man vēl ir daudz kas jāpagūst izdarīt un es neskatos uz dzīvi ne no augšas, ne no apakšas, bet eju uz priekšu. Dzīve man ir sniegusi daudz dažādu emociju, tikšanos ar ļoti interesantiem cilvēkiem un jā, arī problēmu ar vai nu, vai nu, jā, arī punu un zilumu daudz. Daudz jautājumu tādēļ,ka vēlējos tikai pateikt, ka tas viss ir jāsaņem, lai var priecātos par dzīvi, lai novērtēto to un saņemtu no tās visu, ko tā dod un nebaidīties ne no kā un negausties.Tas ir tā vērts.

2011-01-05 17:22

Just_: Pesimisms, dzīves ne-jēgas meklējumi un sapņi par āliņģiem ir jaunības daļa, sākot no "Jaunā Vertera ciešanām" līdz "Domāju es domas dziļas..." ne ko īpaši suicidālāku un satriecošāku par to, kas te jau bijis, šajās dienās manījusi neesmu.

2011-01-05 08:53

snamlet: Nekad neesmu bijusi pesimiste vai sapņotāja, bet stingri stāvējusi uz zemes.Šīs pārdomas un jautājumi nav tikai no DG vai PA, bet no visas apkārtējās mūsu dzīves, jo ikdienu saskaros ar ļoti daudziem cilvēkiem un viņu problēmām un viņiem ir daudz neatbildētu jautājumu par šo lielo spēli - dzīvi. Tikai tā ir jādzīvo.

2011-01-05 17:35

__MATRIX__1960: Kā jau ikkatrs mēs zinām..cilvēks viens ar otru sazinās caur dzirdi,redzi,tausti.. Vai, pieejot tuvāk,mēs redzam viskaidrāk???...
Vai, saņemot rokā,mēs jūtam vispareizāk???...Pasmel ūdeni saujā,bet tā vēl nebūs upe...

Interneta priekšrocība ir tā ,ka varam ziņu nodot otram ļoti ātri,tikai ir viens liels JAUTĀJUMS...kāda satura?????..........

2011-01-05 10:08

snamlet: Jā, pieejot tuvāk, mēs redzam visskaidrāk. Acis ir cilvēka dvēseles spogulis, vai ne? Ja draugam klājas slikti un mēs vienkārši uzliekam roku uz pleca, nesakot ne vārda, vai tev nekļūs vieglāk? Jo drauga plecam, rokai vārdi nav vajadzīgi.Interrnets ir ļoti laba lieta, tā nodod ziņu, bet kur dvēsele, kas katram mums ir tik vajadzīga.

2011-01-05 17:45

Just_: Ja tu neesi bijusi, tad nav teikts, ka citi tādi nav. Bet uz Lielo Jautājumu skaidru atbildi varēs dabūt tikai tad, kad viss būs galā. Patiesībā jau cilvēkiem vajag maz, lai būtu laimīgi.

2011-01-05 17:51

Pārējos 7 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.