2. Kvalitatīvi pavadīts laiks

Kvalitatīvi pavadīts laiks ir nedalītas uzmanības pievēršana partnerei. Nedalīta uzmanība runājot, pastaigājoties vai kaut ko darot kopā. Svarīgs ir acu kontakts un saruna. Galvenais kvalitatīvi pavadīta laika aspekts ir tuvība. Tuvība nevis tuvums!

Tuvībai ir darīšana ar koncentrētu uzmanību. Partneris, kurš runā ar partneri skatoties televizoru, nesniedz tai kvalitatīvi pavadītu laiku, jo partnere nesaņem partnera nedalītu uzmanību. Kvalitatīvi pavadīts laiks nozīmē to, ka mēs kaut ko darām kopā un šajā laikā visu uzmanību saņem otrs cilvēks. Jāuzmanās no aktivitātēm, kas rada kopā būšanas sajūtu. Svarīgi ir tas, kas notiek emocionālā līmenī.

Ir situācijas, kad sieviete ir neapmierināta ar to, ka partneris daudz strādā (pat tad, ja to dara viņas labā) un ir gatava attiecības pārtraukt, jo nejūtas mīlēta. Darbaholiķi ir mērķtiecīgi un prātīgi cilvēki. Ja tu spēj plānot dzīvi, tad spēsi tajā iekļaut arī partneri, ja vēlies savus darba augļus pēc pieciem gadiem baudīt ar cilvēku, kura dēļ to dari.

Tas nenozīmē to, ka ir jāsamazina karjeras mērķi, bet gan tikai to, ka brīdī, kad būsi pašā augšā, tev līdzās būs tavs mīļotais cilvēks.

Kvalitatīva saruna nozīmē savstarpēji iejūtīgu dialogu, diviem cilvēkiem daloties pieredzē, domās, izjūtās un vēlmēs, draudzīgā, nepārtrauktā kontekstā. Ja partnere sūdzas par to, ka tu nerunā, tad runa nav par to, ka tu nerunā nemaz. Runa ir par to, ka dialogā no sirds piedalās tikai viens (uzmini kurš... ).

Ja partneres mīlestības valoda ir kvalitatīvi pavadīts laiks, tad tāds dialogs var izšķirt jautājumu vai viņa jūtas mīlēta. Kvalitatīva saruna ir ieklausīšanās katrā teikumā, jautājumu uzdošana nevis tirdot, bet jautājot ar patiesu vēlmi izzināt domas, jūtas un vēlmes.

-„Mani pameta sieva pēc 17 gadus ilgas laulības. Viņa katru dienu pārnākot no darba stāstīja par vienām un tām pašām problēmām. Es katru reizi viņai devu vienu un to pašu padomu, taču, kad n-tajā reizē viņa atkal sūdzējās par to pašu, tad es kļuvu nikns un teicu, ka nevēlos neko dzirdēt, ja reiz viņa negrib klausīt manam padomam. Esmu bijis muļķis! Tikai tagad saprotu, ka ne jau padomu viņa gaidīja, stāstot par problēmām. Viņa gribēja līdzjūtību. Viņa gribēja, lai klausos, veltu viņai uzmanību, gribēja just, ka saprotu sāpes, stresu, spiedienu. Viņa gribēja apzināties, ka mīlu viņu un esmu līdzās. Nekāds padoms viņai nebija vajadzīgs, tikai sajūta, ka saprotu. Bet es pat nemēģināju saprast..."

Daudzi no mums ir iemācījušies analizēt problēmas un rast risinājumus, tomēr, tajā pašā laikā, bieži aizmirstam sadzirdēt palīdzības saucienu pēc atbalsta un sapratnes.

Padoms ir jāsniedz tad, kad tas tiek prasīts!

Ļoti būtisks piepildītu attiecīgu aspekts ir aktīvā klausīšanās – acu kontakts, ķermeņa valodas novērošana, nepārtraukšana tik ilgi, kamēr partneris pabeidz teikt to, kas bija sakāms (reizēm tas ir visgrūtākais), kā arī ieklausīšanās jūtas ( ko nav iespējams izdarīt, ja tu neesi dzirdējis, ko tava sieviete saka). Ja tev liekas, ka esi sapratis partneres jūtas, tad pasaki to skaļi, piemēram, pasakot „Man izklausās, ka tu jūties vīlusies, jo Anna nepalīdzēja tev gatavot svētku vakariņas". Tas ļaus partnerei sajust to, ka tu tiešām esi klausījies un tu saproti viņu.

Tomēr kvalitatīva saruna ietver ne tikai to, ka runā partnere, bet arī sevis atklāšanu. Partnere grib justies tev tuva, bet, kā gan iespējams būt tuvai ar cilvēku, kuru tu nepazīsti? Lai partnere justos mīlēta ir jāatklāj sevi, viņai ir svarīgi saprast ko jūti un zināt, ko domā, lai viņa justos mīlēta.

Problēma ir tajā, ka daudziem cilvēkiem ir grūti sevi atklāt, grūti stāstīt par savām jūtām. Tā vietā, lai atklātu kā viņš jūtas attiecībā uz kaut ko, cilvēks racionāli pasaka, ko domā par izveidojošos situāciju.

Kvalitatīvas sarunas mācīšanās var būt grūts darbs, jo ir jāiemācās konstatēt savas jūtas un par tām arī runāt. Nav labu vai sliktu izjūtu – ir tikai mūsu psiholoģiskās atbildes uz dzīves notikumiem. Lai iemācītos runāt par savām jūtām vari sākt ar to, ka katru dienu piefiksē savas emocijas saistībā ar ikdienas atgadījumiem. Būs vieglāk, ja pierakstīsi emociju un pāris atslēgas vārdus. Vakarā izvēlies pāris atgadījumus un pastāsti par tiem un to, kā tobrīd juties. Pēc kāda laika jutīsies ērti apspriežot emocijas, ko jūti pret partneri, bērniem un notikumiem, kas risinās mājās.

Kad domājam par kvalitatīvi pavadīta laika mīlestības valodu – tuvību klausoties, ko saka otrs, spēju atvērties otram, kopā pavadītu laiku un aktivitāti,- mēs domājam par to, kur gan atrast laiku tam visam, īpaši tad, ja abi strādājam ārpus mājas. Atbilde ir vienkārša.

Tieši tāpat, kā atrodam laiku pusdienām un vakariņā. Kāpēc? Jo mūsu attiecības ir tikpat svarīgas kā maltīte veselībai. Vai tas ir sarežģīti? Vai tas prasa rūpīgu plānošanu? Jā. Vai tas nozīmē, ka ir jāupurē kādas personiskas nodarbes? Iespējams. Vai tas nozīmē, ka darīsim kaut ko, kas īsti nesagādā prieku? Pilnīgi noteikti. Vai tas ir tā vērts? Bez šaubām. Ko tas man dod? Prieku dzīvot ar mīļoto, kas jūtas mīlēta un apzinās, ka esi iemācījies runāt viņas mīlestības valodā.

Gerijs Čepmens „Piecas mīlestības valodas"