|
16. decembris. Divdesmit pirmā ziemas diena, joprojām bez atkušņa.
Jā, veselas trīs nedēļas ir pagājušas kopš pirmā sniega, un temperatūra, ja neskaita pāris naktis, nav noslīdējusi zemāk par -10 un pacēlusies augstāk par -1 grādam . Tik stabilu un noturīgu ziemu vēsturē laikam pat būs grūti sameklēt. Un sniegs, atkušņu nesaplacināts, tik irdens un mīksts kā pūka. Mums te Mežvaldē labi: pagastam laikam prāta vairāk nekā naudas priekš sāls. Ik pa laikam izbrauc greiders un ielas nopucē tā, ka prieks. Bet, lūk, Kuldīgā, mūsu galvaspilsētā , sniegu neviens nevāc tikai uzkaisa sāli vai kādu citu smāķi un to sniegu pārvērš tādā pusšķidrā masā, kuru mašīnas šķiež uz visām pusēm, bet gājēji vienkārši nevar iziet, jo apakšā ir pliks ledus. Un ir vēl viena lieta, kas liek nopietni aizdomāties, vai ir vērts doties ceļojumā ar autobusu. Šinīs dienās braucu no Kuldīgas uz Talsiem un sev par nelaimi biju apsēdies pašā priekšā. Ceļam ir attīrīts tikai pats vidus, un divām mašīnām pat nav kur izmainīties. Ja Rīgas transports atpaliek no grafika, tad to vēl var paciest, bet starppilsētu autobusiem ir pavisam citi grafiki un cits ātrums. Ja tu sēdi kaut kur tālāk salonā, kur ceļš nav redzams, tad par to vienkārši nedomā un tikai jūti, kā autobuss zvalstās no vieniem sāniem uz otriem, bet sēžot priekšā, ir redzams, ka katra sastapšanās ar pretimbraucošajām mašīnām ir jau uz riska robežas.
Ventā joprojām iet vižņi. Rumba aizsalusi it kā nav, tikai dažuviet to ir aizdambējis vižņu un sniega sajaukums. Bet pati Venta augšpus rumbai ir tīra, ja neskaita retos vižņus. Toties lejpus rumbai, cik tālu vien var redzēt, visā upes platumā ir viens vienīgs ar sniegu nosnidzis ledus gabalu krāvums. Tagad, kamēr nav nekāds lielais aukstums, arī šis vižņu sastrēgums ir tikai tāds joks, bet ja uznāktu uz dažām dienām tāds niknāks sals, tad tur jau būtu ko redzēt. Nu ko, ziema vēl tikai sākusies. Gaidīsim, kas notiks tālāk. |
