Pārdomas

Bagātie arī raud, ziniet. Kaut vai tāpēc, ka vienmēr atrodas citi, kas ir bagātāki. Nabagajiem neatliek laika kaut ko tādu darīt. Tiem jādomā, kā izkulties veselu ādu, dzīvojot starp Skillu un Haribdu. Bagātie slauka acis nēzdodziņā un skrīverē augšā pamācību grāmatas No apavu spodrinātāja līdz miljonāram vai arī nolīgst badainu literātu, kas to izdarīs viņu vietā. Taču nabagajiem pamācības nelīdz. Un tā jau ir. Pats grūtākais nav bijis saraust. Bagātie šos gadus allaž atceras ar prieku un tīksmi. Tāpēc jau raksta pamācību grāmatiņas, gremdēdamies atmiņās kā par pirmo mīlestību, sak, cik es tad biju skaidrs un nesamaitāts. pēc nevainības laikmeta nāk ļoti lielas problēmas: kā vairot kapitālu, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas, kā saglabāt iespaidu, ka tu jau esi tāds pats kā citi. Principā ir jāraksta grāmatiņas par citu tēmu, nevis par to kā kapitāls sarausts. Skaidrs, ka sūrā un godīgā darbā, kad aiz pārāk lielas strādāšanas kreisā roka bieži nav zinājusi, ko labā dara, vai arī otrādi. Vajadzīgas būtu grāmatas ar nosaukumiem Kā ievilkt nāsīs miljonu – miljons kā kokaīns pablēņosies un gana – un kā piekāst visus pēc kārtas. Tad tauta ātri kļūtu pārtikusi. Bez dziedāšanas palīdzi Dievs Visai latviešu tautai.