Par tā saucamo vīriešu trūkumu un tamlīdzīgi

perpetuum_mobile dienasgrāmata

Sestdiena 06-11-2010 20:45		9 133
Par tā saucamo vīriešu trūkumu un tamlīdzīgi Te viena sieviete bija iemetusi rakstiņu no BBC par t, ka Latvijā trūkstot sieviešu cienīgu vīriešu. . Sajutu nepārvarumu vēlmi pakomentēt no vīrieša viedokļa. Raksta adrese http://www.bbc.co.uk/news/world-europe-11493157 Tātad, Latvijā trūkstot vīriešu, kas ir gan izglītoti, gan turīgi, tāpēc esot grūti atrast piemērotu laulību kandidātu. No savas puses varu teikt, ka izglītotu vīriešu ir pietiekoši. Mazāk ir turīgu vīriešu, un vēl jo mazāk - izglītotu, gudru UN turīgu. Kāpēc, tam atbilde meklējama banālā konkurencē un kapitālisma pamatprincipos. Tomēr sieviešu situācija ir vieglāka. Pirmkārt, sievietes ir sabiedriski radījumi. Vīrieši tādi vairumā gadījumu nav, it īpaši tie tehniski un racionāli ievirzītie, ar kādiem man darba specifikas dēļ ir daudz nācies sastrādāties. Mūsdienu dzīve ir gandrīz viena vienīga sabiedrība - tā saucamās attiecības: darba, lietišķās, ģimeniskās un sazin kādas tur vēl. Nepārtraukta atrašanās sabiedrībā nogurdina, tāpēc autoservisos, tehniskos iestādījumos un citās vietās ar vīriešu pārsvaru nekad nebūs labas apkalpošanas kultūras - mēs to vienkārši neprotam. Piemēram, smaidīt idiotiem tā, lai viņi nesaprastu, ko patiesībā par viņiem domājam :) Sievietes statusu nosaka tas, cik viņa ir patīkama pārējiem, un lauvas tiesa no tā ir izskats. Vīrieša statusu nosaka tas, cik viņš ir noderīgs pārējai sabiedrībai: tā ir viņa darba efektivitāte un augļi. Tieši tāpat ģimenē: kopš seniem laikiem, vīrieša pašvērtību nosaka viņa spēja uzturēt ģimeni. Mūsdienās, kad visa ekonomiskā struktūra ir būvēta tā, ka galvenā statusa pazīme ir nauda, kuras vienmēr trūkst (tas ir atsevišķs temats), jo tā ir būvēta tā, lai būtu garantēti zaudētāji, normāls vīrietis ne vienmēr spēj izveidot sev cienīgu stāvokli ar savu darbu - ir sevišķi, ja viņš ir godīgāks par vidējo, un nav pārāk izmanīgs sociāli. Taču sievietes, būdamas ļoti praktiskas, pieprasa tieši naudu kā pazīmi tam, ka vīrietis ir produktīvs. Tāpēc godā tiek celti visādi politikāņi un citi dirsas, kas naudu nevis pelna ar savu darbu, bet "iegūst" ar visādām ne visai likumīgām vai morāli atbalstāmām darbībām, pēc būtības uzvedoties sievišķīgi - piemēram, ļaunprātīgi izmantojot iegūto uzticību. Normālā sabiedrībā cienījami ir visi, kas vēlas un prot strādāt. Vīrietim sievieti visvairāk vajag jaunībā, līdz tiem gadiem 30-35. Tāpēc nav brīnums, ka vīrieši iesaistās dažādās riskantās darbībās, lai tikai iegūtu naudu un statusu, ko parādīt sievietei. Tieši jaunībā amata vēl nav, izglītība arī tikai top, taču laiks iet, un stāvokļa iekarošana pastiprinātas konkurences apstākļos ir grūta lieta. Nav brīnums, ka daudzi saprot, ka uzdevums ir pārāk grūts, prasa ilgu laiku, un nolaiž rokas - to sievieti jau gribas tūlīt. Sievietes, kuru statusam daudzējādā ziņā pietiek ar labu izskatu un patīkamu uzvedību, nav spiestas ieguldīt tik daudz spēka un līdzekļu, kā vīrieši: būt smukai nemaz nav tik grūti, ja esi tāda piedzimusi. Kaut gan, no otras puses, ja daba nav devusi... var ieguldīt izglītībā un karjerā, vai veidot parastu, normālu ģimeni. Kad attiecīgajā vecuma grupā ir maksimums skaistu, neprecētu sieviešu (tā ap gadiem 24-30), vīrieši ir vai nu tikai ceļā uz mērķi (jo kļūt turīgam un cienījamam ir grūtāk, nekā kļūt skaistai) vai arī jau padevušies, vai arī nesatraucas par statusu un citām būtībā dzīvnieciskām lietām. Tāpēc arī skaisto un izglītoto sieviešu grupa sūkstās par vīriešu trūkumu. Ko īsti nozīmē "nevar atrast sev līdzvērtīgu vīrieti"? Jau pats formulējums liecina, ka tiek meklēts statuss, kas piemīt vīrietim, nevis cilvēks. Ja tomēr tāds ir atrasts, un viņam karjerā gadās kritiens, ātri vien viņa vietā tiek atrasts kāds cits: palasiet "privāto dzīvi" un citas tenku lapeles. Ir ļoti daudz gudru vīriešu, daudzi no tiem neprecēti. Tāpat ir daudz sieviešu, kas vienas audzina bērnus un tamlīdzīgi, un arī daudzas gudras un skaistas. Kas gan traucē vienam otru atrast? Cik esmu runājis ar šādām sievietēm, ļoti daudzām ir nereāli lielas prasības, kas parasti izpaužas kā "ja Tu nespēlē pēc maniem noteikumiem, tad es nepiedalos". Tās, kuras ir vienlaikus skaistas un izglītotas, ļoti bieži ir stipri egocentriskas: runā tikai par sevi, momentā zaudējot interesi par sarunu, ja tā aizvirzās uz ko citu nekā viņu pārdzīvojumi un izjūtas. Protams, pie tā vainīgi ir visi garlaicīgie pārējie - sievietes parasti izmisīgi izvairās justies atbildīgas par savām nelaimēm, jo tas ir nekomfortabli. Labāk ir dabūt visu uzreiz gatavu, kā to iesaka "speciālisti" dažādos sieviešu žurnālos.