perpetuum_mobile dienasgrāmata

Ar katru gadu arvien vairāk un vairāk man patīk Rīga liepziedu laikā. Smarža rada noskaņu, un varbūt arī otrādi.

Visam ir sava ēnas puse. Ja ilgi nelīst, zem liepām uz asfalta sakrājas sīku lipīgu pilienu radīta kārtiņa, kas pēc lietus ... lasīt tālāk

Kad kļūsti nedaudz vecāks, dažos veidos kļūst interesantāk dzīvot, dažos ne visai. Sāc redzēt dziļāk, saskatīt slēptas nozīmes un mīklas tur, kur agrāk viss bija skaidrs. Sajūtas nedaudz notrulinās, bet pazūd jaunības neirotisms un ... lasīt tālāk

Nu re, sanākuši veseli divi ieraksti gadā, ja nedaudz noapaļo. Šoreiz stāsts par meiteni ar šķirbu starp priekšzobiem. Parasti to uzskata par defektu, bet viņai nez kāpēc ļoti piestāvēja. Zobi vispār viņai bija lieli ... lasīt tālāk

Te kāda OHO dalībniece minēja, ka vajag nošaut Mazo Princi, jo no viņa ir panesies domu gājiens par atbildību par pieradinātajiem.

Mans priekšlikums ir viņu atstāt dzīvu, lai viņš laista savu rozi uz savas planētas. ... lasīt tālāk

Ir pagājis vēl viens gads. Esmu atradis vēl pāris sievietes, kas mani iedvesmo. Vienkārši burvīgas būtnes, kuru dēļ dzīve ir skaista. Jāatzīst, es jau no agras bērnības esmu pasists uz pretējo dzimumu. Tas sākās vēl pirms skolas, bet lai ... lasīt tālāk

Šogad nācu pie dažām atziņām.

1. Gribas piepūle ar mērķi justies laimīgam pie mērķa neved. Acīmredzot tas nav atbilstošs instruments. Jāmēģina to pašu mērķi sasniegt, kultivējot sajūtas.

2. Cilvēki, kas apgrozās ... lasīt tālāk

Atkal erotisks sapnis.

Viss sākās ar to, ka ierados pie savas pirmās mīlas, kaut kur Purvciemā vai Imantā, daudzstāvu mājā. Viņas pašas nebija, bet viņas māte gan. Papļāpājām par šo to, lāga sieviete.

Kaut kādā brīdī ... lasīt tālāk

Izdomāju, ka sen neko neesmu rakstījis. Dīvaini, kāpēc vispār kas jāraksta... cilvēks laikam vēlas ar kādu parunāt, kaut vai ar attēlu spogulī. Oho arī nav nekas daudz vairāk par spoguli.

Ap jauno gadu nolēmu būt laimīgs, vienkārši ... lasīt tālāk

Esmu kopā ar ekskursantu grupu, kaut kur Karību jūrā. Saule, nelieli viļņi un dzidrs, zils ūdens.

Esam atbraukuši skatīties lamantīnus. Tie ir tādi kā delfīna un govs krustojumi, kas barojas ar aļģēm. Kaut kur tepat viņiem jābūt, ... lasīt tālāk

Atkal uzpirksteņu tēma. Šoreiz esmu vectēva mājā, un kaut kur zem galda, nedaudz virs grīdas rāpo rožvabole. Tāda branga, kā neliela kotlete. No bērnības zinu, ka viņai vēderā parasti ir dzeltena pļura no apēstajiem vīgriežu ... lasīt tālāk

Šoreiz sapnis nosacīti erotisks. Sižets - salaišana ar kādu sievieti, kurai drusku virs četrdesmit, nu gluži kā man. Melniem matiem, enerģisku žokli, samērā labu figūru. Nezinu, ka viņa atradās man blakus, bet te nu viņa ir un jāņem ... lasīt tālāk

Tas notiek kaut kur Ziemeļkurzemē, kādā no bijušajiem zvejnieku kolhoziem. Uz ielas ir karš, tāds samērā lēns un slinks, abas puses šaudās no liela attāluma, bet nekādas kustības nav. Man ir zaļa, pusapaļa ķivere, ... lasīt tālāk

Sapņoju, ka pastaigājos kādas daudzdzīvokļu mājas pagalmā. Neliels lietutiņš, bet gaišs.

Sēžu starp cilvēkiem, laikam kaimiņi, kaut kur pagalmā uz zemes. Ievēroju, ka man netīras kājas, ar veco ādu klātas. Pavelku nost, tā ... lasīt tālāk

Vecīši un vecenītes, es esmu dzīvs!

Tagad jāvēlas kaut ko skaistu.

Kas ir vajadzīgs, lai cilvēks būtu laimīgs? Te, uz vietas un nekavējoties?

Kā izrādās, pietiek tikai ar vienu - ar apņemšanos tā justies. Nu esmu es nolēmis būt laimīgs, un būšu. Tieši tāpat, kā pieceļas kājās, ... lasīt tālāk