Bezkaunīgais falloss

Cik dienas, cik nedēļas un pat cik mēneši ir pagājuši kopš tā laika, kad laukā aiz loga termometrs rādīja 35 grādus?!  Kad tepat Majoros līdu laukā no jūras nosvīdis,  un kad  gulēju gultā uz palagiem pliks un slapjš kā tikko piedzimis Jēzuliņš, gaidīdams, kad uznāks kāds lietutiņš... Jā jā, tas bija tepat nesen vasarā. Un tad nāca lieti, un tad nāca vētras, un zelta rudens, un sēņu laiks un arī vēl tagad ar izbrīnu  skatos uz kupli brūnajiem ozoliem, pa kuriem saimnieko sīļi, uz zeltainajām bērzu galotnēm un rēno rudens sauli. Drīz būs īstais rudens ar īsajām un pelēkajām dienām , ar vējainajām un lietus pilnajām naktīm, ar zīlīšu klauvējieniem aiz loga, ar pirmo slapjo sniegu un slepenajām ilgām pēc pavasara. Tas viss vēl būs, ja vien ... Jā, arī līdz tam vēl  vajag nodzīvot. Ir pienācis laiks sākt lāpīt veselību kā mežacirtējam noplīsušos zābakus. Savus pēdējos 10 – 15 , vai pat 20 gadus  savu organismu esmu rūpīgi sargājis no ārstu nežēlīgajām rokām un farmakoloģijas indrustrijas ražojumiem, bet nu beidzot esmu nobriedis, kā saka,  ķerties tam vērsim pie lietas. Svētdien, kad būs jauns mēness, sākšu dzert tās sēnes  uzlējumu un dzeršu 2 mēnešus pa trim karotēm dienā. Un, kā krievs saka, bez ņikakih! Jau šodien vienu burku izcēlu no  noliktavas, sašļankāju un piedraudēju ar pirkstu, sak, drīz es tevi dzeršu! Pie tā tad arī paliekam

P.S. Gribēju pievienot arī bildi, bet nezināmu iemeslu dēļ tas neizdodas.