Otrdiena.

Sevi pārsteidzu, jo atpazinu bildē Frici Bārdu.. Frici Bārdu, of all people.. sīkajiem (nē, nav mani) mājasdarbā bildes un jānosauc dzejnieku vārdi :)

Noslaucīju putekļus no visu vasaru uz galda stāvējušā Harisona (principles of internal medicine). Tālāk gan netiku. Pagaidām nav spēka. Vēl taču ir septembris un šis mācību gads jau tā būs tik ārkārtīgi grūts... bet es jau tikšu galā, vairs jau atkāpties jēgas nav, tā pat neko citu darīt nevarētu. Kā nekā, esmu ģimenes tradīciju turpinātāja 4.paaudzē. Ir tomēr diezgan labi- zināt vairāk nekā vidusmēra cilvēkam, zināt visu par cilvēka organismu tādos apmēros un sīkumos, kas ar medicīnu nesaistītiem cilvēkiem pat sapņos nerādās. Bet tas nes līdzi dažādus citus aspektus, kā, piem., dīvainus acu skatienus pirmajos kursos braucot tramvajā un izvelkot galvaskausu, lai pirms kolokvija atkārtotu fossa pterygopalatina sienas :)

Un es esmu laimīga, ka RSU esmu ieguvusi brīnišķīgus draugus. Tā jau ir, kad cilvēki cits citu iepazīst ciešanās :D