|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| PolaraNakts, 06-09-2010 22:57 |
|
3 59 |
Vakars.Es šodien vēlreiz secināju cik laimīga esmu, ka man ir tik labas (robežojas ar lieliskām) attiecības ar manu tēvu. Es gan nezinu vai doties mencu zvejā ar baru ārstu un 8h sēdēšana uz laivas pie Klaipēdas būs man piemērota, bet es padomāšu.
Un šodien beidzot sarunāju voluntēšanu X slimnīcā Y nodaļā. Sākam ceturtdien. Nevaru sagaidīt. Esmu atmetusi domu par ķirurga karjeru, jo nevēlos vēl pēc 10-15 gadiem būt viena ar savu karjeru. Nekad nedomāju, ka būšu pret sievietēm ķirurģijā, tā jau arī nav, taču gadu gaitā kaut kā šķiet, ka tas ir absolūti lieki un, ja cilvēks dzīvo tikai karjeras dēļ- tā nav piepildīta dzīve. Kā jau iepriekš izskanēja- ārsts tā ir tikai profesija, naudas pelnīšanas veids un, ideālā variantā, mēs ejam uz darbu ar prieku. Lai gan Latvijā tas ir katrs divdesmitais dakteris, kurš vēl 20 gadus pēc rezidentūras pabeigšanas ir starā par savu profesiju. Protams, ir lieliski būt guru savā jomiņā- kā Ērglim kardioķirurģijā, Gardovskim- ķirurģijā, Pētersonam- bērnu ķirurģijā, Čerņevskim nefroloģijā utt. Bet, pēc manas pieredzes, tie ir izņēmumi.
Kaut kā pirmajos studiju gados ir milzīgs prieks par nokārtotu kolokviju, noliktu histoloģijas (akmansdievs) eksāmenu, nemaz nerunājot par fizioloģiju vai bioķīmiju. Un varēju gulēt 3 stundas naktī, un tā vismaz divus gadus, vēl piestrādāt pa naktīm Strados un viss bija forši. Jā, skola vienkārši aizņēma visu dzīvi, domas grozījās tikai ap gulēšanu un neizlidošanu no RSU. Un, sakiet ko gribiet, tie ir vienkārši zaudēti gadi. Es vispār neatceros neko no tā laika, tikai grāmatas, atlūšanu uz visām virsmām, kur apsēdos un smagākos plakstiņus pasaules vēsturē. Un tāpēc es uzskatu, ka visi ārsti ir pelnījuši neizmērojamu cieņu, visi medicīnas studenti. Jo nav iespējams būt par sliktu ārstu, ja iziet cauri tam visam un saglabā veselā saprāta paliekas. Mēs visi esam cilvēki, reizēm pieņemam kļūdīgus lēmumus. Bet tāpēc ir konsīliji, ne? ;)
|
kaija_pkmb: Cien. kolēga! Nebūsi viena pēc 10-15 gadiem- studiju un darba rūdījums palīdzēs Tev darbu/ karjeru apvienot ar ģimeni.... tikai ar Alma mater beigšanu nekas nebeidzas, viss tikai sākas. #1 2010-09-06 23:14
milzu_galva: Neesmu ārsts un pat ne tuvu tam, bet esmu dzirdējis no laba avota, kas ikdienā redz, kam iziet cauri ārsti.
Tie ir kādi 10 gadi elles, kurai jāiziet cauri un tad vari pelnīt ļoti labi. Bet to nevar paveikt bez morālā un finansiālā atbalsta, talanta un veiksmes.
Visi tie 5/7 studiju gadi, tad brīvprātīgo darbi naktīs, rezidentūra par kapeikām, veiksme, ja tiec pie izcila mentora, pulciņi un extra studijas griežot žurkas, studējot papildus, jo der tikai izcilība.
Tamdēļ jā -ārsti, kam ir kaut neliela atieksme, ir pelnījuši milzu cieņu, jo mēs pārējie NEKO nezinām par to ko viņi ir ziedojuši.
Es zinu, ka pats to nevarētu, jo ir ne tikai foršā puse - kad tu kādam esi palīdzējis, bet arī reizes, kad esi darījis pēc labākās sirdapziņas, bet kļūdies vai vienkārši nespēj palīdzēt. #3 2010-09-06 23:48
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
