saules pinums-..........nervu sistema....

Šis ir pirmais Beinsa Duno tulkojums latviski pēc trīsdesmito gadu izdevumiem. Un pirmais mans tulkojums, ko veicu 1994.-95.gados, tādēļ tajā ir nepilnības. 

Tie nav Beinsa Duno rakstu darbi, bet sarunu fragmenti, iestarpinājumi un atkāpes viņa lekcijās. Tādēļ tie ir loģiski nesaistīti, taču katrs ir kā atslēga savām durvīm.

Un kas šķiet svarīgi mūsdienās, tāpat kā divdesmit gadu atpakaļ, kad es pirmo reizi ar šiem tekstiem saskāros, gan simts gadus atpakaļ, kad tos klausījās skolnieki - šie principi un idejas, ja tiek likti lietā - ļauj dzīvi dzīvot bez ārstiem un zālēm.

Pētot nervu sistēmas fizioloģiju, nonākam pie secinājuma, ka nervu sistēma ir instalācija, pa kuru plūst dzīvās dabas spēki. Nervu Audi ir dzīvas šūnas, nervu enerģijas vadītāji. Tā plūst kā ūdens pa ūdensvada caurulēm. Ja ūdenī ir smiltis, tās pakāpeniski nogulsnējas, līdz kādu dienu caurules aizsērē. Tā notiek ar ūdens instalāciju, tā notiek arī ar cilvēka nervu sistēmu. Ko darīt? Attīriet to! Ir jāzina, kādas domas un vēlēšanās drīkst pieļaut.

Cilvēks ir līdzīgs kokam, kuram ir divu stumbri. Tās ir divas galvenās sistēmas cilvēkā: smadzeņu un veģetatīvā nervu sistēma. Smadzeņu sistēmas zari plešas uz leju, līdz ekstremitātēm. Bet saknes ir augšā, smadzenēs.
Otrs stumbrs ir kuņģa smadzenes vai tā saucamā veģetatīvā nervu sistēma, kas sastāv no mezglu, gangliju virknes, kuri visvairāk ir izvietojušies kuņģa rajonā. Veģetatīvās nervu sistēmas saknes atrodas ganglijos - kuņģa smadzenēs -, bet zari iet uz augšu. Tātad abu šo stumbru zari savijas.
Ar ko atšķiras šīs divas sistēmas? Smadzeņu sistēma ir elektrības nesēja; ja tā ir attīstīta vairāk - cilvēks sāk izžūt. Elektrība atņem visu organisma mitrumu, tādēļ cilvēks kļūst kalsns, it kā izžuvis. Veģetatīvajai nervu sistēmai raksturīgi pretēji rezultāti. Ja tā ir vairāk attīstīta, cilvēks kļūst pilnīgāks, veidojas liekas matērijas sastrēgumi, kas pēc tam pārvēršas resnumā. Šīs divas sistēmas var koriģēt viena otru.

Apziņas atrašanās vieta ir galva, daļēji arī - mugurkauls. Kādreiz apziņas galvaspilsēta bija citā vietā, tās nebija smadzenes. Vēl pastāv apziņas spēki, kas nav pārvietojušies uz galvu. Kur bija apziņas vieta agrāk? Veģetatīvajā nervu sistēmā vai tā saucamajā saules pinumā. Tālajā senatnē cilvēka galva bija šajā vietā, viņš domāja ar saules pinumu.

Cilvēka panākumi ir atkarīgi no veģetatīvas nervu sistēmas. Prieks, labs noskaņojums, iedvesma ir veģetatīvās nervu sistēmas dēļ. Tas agrāk bija zināms, bet tagad aizmirsts, tādēļ ir jāmācās no jauna. Šodienas darbs ir organizēt cilvēka sirdi un [galvas] smadzenes. Visi orgāni šodien organizējas tā, lai nonāktu saskaņā ar veģetatīvo nervu sistēmu. Dievišķā enerģija nāk no veģetatīvās nervu sistēmas. Cilvēka garīgais spēks ir saules pinumā, kuru es saucu par dzīvradošajām smadzenēm. [Galvas]smadzenes un dzīvradošās smadzenes ir jāharmonizē. Tas ir nepieciešams, jo jūs nepiederat tikai tai pasaulei, kurā dzīvojat, bet arī citai - augstākai pasaulei. Cilvēka spēks slēpjas veģetatīvajā nervu sistēmā, tādēļ neatstājiet to atvērtu tā, ka caur to var nākt un iet jebkurš. Slēdziet to ar deviņām atslēgām, bet pielieciet deviņus krānus, lai dzer visi izslāpušie. Veģetatīvā nervu sistēma uztver patiesību un realitāti tieši, bet [galvas] smadzenes to tikai atspoguļo. Pati tā nebojājas, bet, kad pārtrūkst plūsma, kas iet no tās uz smadzenēm, izjūk abu sistēmu darbība. Piemēram, naids izjauc pareizu abu sistēmu darbību. Lai atjaunotos, katru dienu 15-20 minūtes veiciet vingrinājumus veģetatīvās nervu sistēmas uzlabošanai.

Veģetatīvajā nervu sistēmā slēpjas dzīvības saknes. Veidojoties labvēlīgiem apstākļiem sakņu attīstībai, cilvēks kļūst pilnīgāks. Vājš, kalsns cilvēks vairāk domā, pilnīgs, resns — vairāk jūt.
Apskatot veģetatīvo nervu sistēmu, redzēsim, ka tās saknes ir kuņģī, kur ir dziedzeri - saukti par kuņģa smadzenēm, bet zari iet uz galvas smadzenēm un no turienes sūta enerģiju uz leju. Ja veģetatīvo nervu sistēmu nepārvaldītu smadzenes, cilvēks nokļūtu pašsaglabāšanās instinkta varā.

Cilvēka fiziska sirds ir mazliet pa kreisi, bet viņa garīga sirds ir pakrūtē. To sauc vēl arī par saules mezglu vai saules pinumu. Tā ir ļoti maiga vieta, kura cilvēkam ir uzmanīgi jāsargā.

Aknas ietekmē saules pinumu, tādēļ cilvēkam tas jāuztur pilnīgā kārtībā. Kā tās uzturēt kārtībā? Ar saules pinuma palīdzību. Dažādi netīrumi no domu un sirds pasaules dodas uz aknām, bet no turienes uz zemes centru, kur attīrās. Tā saules pinums kalpo kā netīro domu un jūtu attīrīšanās kanāls. Cilvēka veselība ir atkarīga no aknu labklājības.

Iekšējo sirdi, ne to, kas dzen asinis, bet to, kur veidojas jūtas, sauc par saules pinumu. Saules pinums ir orgāns, kas uzkrāj Saules enerģiju. Prāts ir orgāns, kas uzņem Mēness enerģiju, uzkrāj gaismu un veido smalkus materiālus, domu tēlus.

Kad runājam par Dievišķo pasauli, par augstāku kultūru, ar to domājam cilvēka smadzenes. Dievišķā pasaule ir organizēta pasaule, tādēļ tajā gandrīz nenotiek izmaiņas. Līdzīgi var teikt arī par cilvēka smadzenēm. Cilvēka smadzenēs notiek ļoti mazas pārmaiņas. Tās nenolietojas kā ķermenis. Smadzeņu vielai ir raksturīga liela noturība. Vislielākais kapitāls ir likts smadzenēs. Tās ir radījušas seju. Pēc sejas redzam smadzeņu stāvokli, tāpat pēc acīm, ausīm, ožas un garšas iepazīstam smadzeņu stāvokli. Ja zināsim smadzeņu stāvokli - sapratīsim visa ķermeņa stāvokli.

Smadzenes un nervu sistēma - tās nav vietas, kur rodas domas. Domas šeit tikai uztver un apstrādā. Tātad ir kāda augstāka pasaule, kur domas tiek radītas un no turienes sūtītas mūsu pasaulē - caur smadzenēm un nervu sistēmu, kas ir šo domu vadītāji.

Ticība jūsos veido vienu hormonu. Ja ticība nevar pievadīt asinis smadzenēm - tā ir vāja. Ja jūsu cerība nevar pievadīt asinis smadzenēm — tā ir vāja. Jā jūsu saprāts nevar pievadīt asinis smadzenēm - tas ir vāji attīstīts. Ar mūziku ir tāpat. Mūzikai ir jāpievada asinis muzikālajam centram. Visiem cilvēka smadzeņu centriem ir jāsaņem asinis, lai tie varētu attīstīties un atjaunoties. Visiem smadzeņu centriem attīstoties un atjaunojoties, veidojas jauns cilvēks. Iekšējās sekrēcijas dziedzeros glabājas atjaunošanās [spēja].

Vispazīstamākais ir fiziskais ķermenis, un ap to ir trīs apvalki. Viens no tiem ir ēterisks, tas ir 1-2 centimetrus ap fizisko ķermeni. Cauri tam iet fiziskie spēki ar elektrību un magnētismu. Līdzīgi kā mēs ietērpjam savu fizisko ķermeni biezās vai plānās drēbēs, lai to pasargātu no aukstuma un karstuma, tā ēteriskais apvalks ir fiziskā ķermeņa veselības apģērbs, kas sargā to no ārējās iedarbības. Ēteriskais apvalks ir saistīts ar otru apvalku, kuru sauc par astrālo; tas valda pār kaislībām. Tas pasargā cilvēku, piemēram, no naida, no vēlēšanās atriebties utt. Astrālais apvalks ir saistīts ar astrālo pasauli, kuru sauc arī par zemapziņas pasauli.

Pienāks diena, kad cilvēki attīstīs sesto sajūtu orgānu, viņi ieraudzīs, ka ap fizisko ķermeni ir kāds apvalks. Kamēr tas eksistē, cilvēks ir vesels, jo tas regulē viņa organisma siltumu. Reizēm sliktas dzīves rezultātā šis ķermeņa magnētiskais apvalks pārtrūkst un caur to iekļūst ārējie spēki, izraisot virkni slimību. Šis magnētiskais apģērbs apņem kuņģi, plaušas, visus cilvēka ķermeņa iekšējos orgānus un katru atsevišķu šūnu.

Atrodoties uz zemes, cilvēks strādā galvenokārt fiziskajā ķermenī, kas ir vispiemērotākais instruments zemei. Bet viņš domā, jūt, meklē lietu cēloņus un sekas. Ar ko domā cilvēks? Ar savu domu ķermeni. Ar ko jūt? Ar savu astrālo ķermeni. Tāpat kā fiziskais ķermenis visos cilvēkos nav vienādi attīstīts, tā arī pārējie ķermeņi nav vienādi attīstīti. Tas nozīmē, ka cilvēku gaida milzīgs darbs - attīstīt visas savas sastāvdaļas līdz pilnībai.

Jūtas palīdz cilvēkam saistīties ar astrālo pasauli, t. i., ar savu astrālo ķermeni, kuru sauc vēl arī par garīgo ķermeni. Astrālā pasaule sastāv no divām daļām: augstākās un zemākās. Tāpat arī jūtas mēdz būt augstākās un zemākās. Astrālā pasaule ir plūstoša, līdzīga ūdenim. Būtnes tajā dzīvo kā zivis ūdenī.

Cilvēkam ir jāievēro secības likums trijās pasaulēs. Fiziskajā pasaulē viņam ir jāzina, kā ēst, kā elpot, kā uzņemt ūdeni un gaismu. Fiziskajam ķermenim ir jābūt labi organizētam. Ieejot garīgajā pasaulē, ir jābūt labi organizētam astrālajam ķermenim. Prāta pasaulē jābūt labi organizētam prāta ķermenim. Tas, kurš ir organizējis šos trīs ķermeņus, var saukties par saprātīgu cilvēku. Cik svarīgs ir fiziskais ķermenis, tikpat svarīgs ir arī viņa astrālais un prāta ķermenis.

Uz zemes cilvēks dzīvo ari prāta un cēloņu ķermenī. Tie ir stiprāk saistīti ar augstākām pasaulēm nekā fiziskā un astrālā pasaule. Tātad cilvēks dzīvo četros ķermeņos: fiziskajā, astrālajā, prāta un cēloņu ķermenī. Katrs no ķermeņiem veic īpašu darbu. Katru veido specifiska matērija. Bet katrs orgāns fiziskajā ķermenī ir saistīts ar kādu no četrām pasaulēm. Piemēram, aknas ir saistītas ar astrālo, t. i., garīgo vai jūtu pasauli. Tās regulē zemākās cilvēka jūtas.

Aknas savāc organisma indes un tās transformē. Ja tās ir traucētas, indes izplūst pa visu ķermeni un cilvēks mirst.

Tāpat kā fiziskajam ķermenim ir sava fizioloģija un anatomija, tā arī astrālajam, mentālajam un cēloņu ķermenim ir fizioloģija un anatomija. Augstāko ķermeņu fizioloģija un anatomija ir līdzīga fiziskā ķermeņa fizioloģijai un anatomijai.

Pēc katra septiņu gadu perioda cilvēkā sākas viena jauna fāze - jauna ķermeņa attīstība. Ir septiņi tādi ķermeņi. Garīgās attīstības gaitā vēl trīs, un vēl divi - visaugstākie. Tātad cilvēkā var attīstīties divpadsmit ķermeņi.

Smadzeņu priekšējā daļā atrodas īpaši balti smadzeņu Audi, pavedieni, kuros izpaužas cilvēka apziņa. Apziņa ir saistīta ar dubultnieku, t. i., ar cilvēka ēterisko ķermeni, kas ir dabas spēku starpnieks. Fiziskais ķermenis dzīvo šī dubultnieka dēļ. Līdz ar to, ja fiziskā ķermeņa un dubultnieka attiecības ir pareizas, harmoniskas, - cilvēks būs vesels. Ja šīs attiecības nav harmoniskas, cilvēkā rodas dažādas slimības. Un otrādi - ja kāds no fiziskā ķermeņa orgāniem saslimst, zūd harmonija starp dubultnieku un fizisko ķermeni.

Veicot garīgu darbu, rodas lieku enerģiju nosēdumi, kas var izraisīt bīstamas sekas. Garīgu darbu strādājošs cilvēks kļūst pārlieku jūtīgs, viss viņu aizskar. Viņa ēteriskais dubultnieks pārāk palielinās, un cilvēks sāk sūdzēties, ka viņu traucē citu cilvēku ietekme.

Jums ir jāizprot kāds likums, kas saistīts ar koncentrēšanos sevī. Ja to apgūsiet, spēsiet nelaist dubultnieku ārpus sevis. Vietās, kur ietekme ir harmoniska, tas varēs izplesties, cik jūs to gribat, bet, nonākot dzīves nelabvēlīgos apstākļos, sakoncentrējiet to sevī. Dubultniekam izejot no cilvēka, cilvēks dzīvo gandrīz kā dzīvnieks: ēd, dzer un ne par ko nedomā. Tādēļ esiet vērīgi, uzmanieties iziet ārpus viņa — izplatījumā. Visu šo laiku tas ir saistīts ar fizisko ķermeni tikai ar vienu pavedienu. Ja, modinot cilvēku, to pēkšņi satricināsiet, viņa dubultnieks nepaspēs atgriezties ķermenī un rezultātā tas sapīsies ar citiem dubultniekiem telpā. Ja nezina, kā atbrīvot savu dubultnieku, cilvēks zaudē saprātu.

Saskaņā ar okultismu katram no cilvēka ķermeņiem ir noteikti izmēri. Fiziskajam ķermenim ir vieni izmēri, astrālajam, mentālajam, cēloņu ķermenim - citi. Katram no šiem ķermeņiem ir savas īpašas enerģijas. Jums ir jāizprot šīs enerģijas, lai jūs varētu tās transformēt, pārvērst tās no vienas pasaulēs citā.

Ķermenis ir trīsdimensiju, bet dvēsele nav trīsdimensiju. Jūtu pasaule - piecdimensiju, cēloņu pasaule - sešdimensiju. Dvēsele ir no septiņdimensiju pasaules. Gars ir no desmitās dimensijas.

Cilvēka dvēsele ir īpašs ķermenis, kurā tā var augšāmcelties. Šis ķermenis ir tik plastisks un tik labi veidots, ka var mainīt savus izmērus. Tieši šis ķermenis veido fizisko un visus pārējos cilvēka ķermeņus, par kuriem zināms, ka to ir septiņi, bet es saku, ka to ir divpadsmit. To, ko šodien jums stāstu, jūs kādu dienu pārbaudīsiet un redzēsiet, ka patiesi tā ir.

Fiziskais ķermenis dod rupjo materiālu un kalpo par pamatu garīgā ķermeņa veidošanai, kurā mēs materializēsimies un dematerializēsimies, kad dosimies garīgajā pasaulē. Ja dvēsele fiziskajā ķermenī nepaspēj uzbūvēt garīgo ķermeni, tā pēc fiziskā ķermeņa nāves paliek kā nabaga bārenīte, tā nevar izpausties, jo tai nav no kurienes smelties spēkus.

Nesteidzieties uzvarēt savu miesu! Garīgais cilvēkā nevar attīstīties bez miesas. Miesa ir līdzīga savvaļas augam, kuram izdara uzpotējumu. Starp miesu un garu notiek cīņa, kas ilgst tik ilgi, kamēr gars - uzpotējums - neiesakņojas un nesāk brīvi attīstīties. Ja savvaļas auga sulas sāk pareizi virzīties uz augšu - uzpotējumā, bet uzpotējuma sulas lejā - uz savu pamatni, tad dzīvība attīstās pareizi. Tad mēs sakām, ka gara un miesas cīņa ir beigusies. To sauc arī par enerģiju transformāciju. Katram cilvēkam ir jāzina šis likums un jāizmanto savā dzīvē. Lai varētu to pareizi īstenot, ir jālūdz.

Jebkura fiziskā enerģija ir Dieva izpausme.

Fiziskā enerģija, prāta un jūtu dzīves enerģijas nāk no Saules. Es nerunāju par fizisko sauli - šo disku, kuru redzam, bet citu Sauli, kuru neredzam (tā ir aiz fiziskās), un tā dod visus neredzamos rezultātus.

Dzīvās būtnes - tas ir durvis, tie ir enerģiju vadītāji. Cilvēks kā ļoti augsta attīstības forma vada augstākās enerģijas.

Ķermeņi, kuros nenotiek nekāda enerģijas ieplūšana un izplūšana, ir miruši. Tajos notiek tikai matērijas noārdīšanās. Dzīvi ir tikai tie ķermeņi, kuros enerģija ietek un iztek.

Jo intensīvāka ir tā enerģija, kuru satur mūsu organisms, jo tā ir labdabīgāka. Jo zemākas intensitātes ir enerģija, jo tā ir kaitīgāka.

Daudzas būtnes, kas dzīvo fiziskajā pasaulē, ir zemā attīstības pakāpē, tādēļ tās smeļ enerģiju no būtnēm, kas atrodas augstākā attīstības pakāpē. Ja nokļūsiet tām ceļā, tās noteikti smelsies no jums, un jūs jutīsieties iztukšoti. Lai atjaunotu zaudētos spēkus, ir nepieciešams saistīties ar augstāku pasauli, lai no turienes smeltu enerģiju. Lai ko jūs darītu, jūs nevarat atbrīvoties no zemākās pasaules ietekmes. Kaut kur smels no jums, bet citur savukārt smelsiet jūs. Citiem vārdiem - kamēr cilvēks ir saistīts ar Zemi, tas pastāvīgi zaudē enerģijas. Tas, kurš saistās ar Sauli, smeļ tās enerģijas un atjaunojas.

Mūsu ķermenī ir 700-800 miljonu atsevišķu nervu, ar kuru palīdzību mēs uzņemam enerģiju no dabas. Vai zināt, cik miljonu būtņu strādājušas pie šiem pavedieniem?

Cilvēks smeļ dzīvības spēku no vairākiem avotiem: no uztura, no gaisa, no ūdens un gaismas. Cilvēks smeļ enerģiju arī no domām, no jūtām un no rīcības.

Sava organisma uzturēšanai cilvēks var smelt enerģiju no gaismas, ja zina tās likumus, no dzīvības, ja to saprot, no mīlestības, ja uz to tiecas. Tie ir trīs avoti, no kuriem cilvēks var smelt spēku, dzīvību un veselību.