Ef_sansara: To dzejas tekstu es ne tik ļoti izpratu.

Bet pie teorētiskā pareizuma droši vien nonāk tad, kad pats esi dzīvojis pēc "vispārpieņemtajiem standartiem", bet kaut kādu no tevis neatkarīgu apstākļu dēļ aplauzies. Tad laikam atveras tā 3. vai 6.acs un rodas atskārsme, ka ir vēl kāda patiesība, kuru tu nezini.

Tavā gadījumā visdrīzāk tā cita realitātes apziņa parādījās, iespējams, bērna veselības problēmu dēļ. Manuprāt, tā ir viena no lielakajām spriedzēm vecākiem, kāda vien vispār iespējama. Ja esi tādiem pārbaudījumiem izgājis cauri (pie nosacījuma, ka no problēmām nav aizbēgts), tad palikt tādiem pašiem standartiski mietpilsoniskiem - pēc naudas skrējējiem droši vien ir neiespējami.

Ef_sansara: nu ok, kritiku pieņemu:)

Ef_sansara: Daudziem pat neliekas,ka vajag mēģināt.

Kritiku es pieņemu tāpēc,ka pati atrodos tik tālu no saviem postulātiem, ka pašai riebj.

Bet, ja godīgi, tās manas pamācības vairāk domātas manis pašas sapurināšanai, bet nu kopumā tiešām varētu izklausīties tā, ka pati visdegunīgi mācu citus. :)

Un mani teksti vairāk ar pamācībām/morāli saistīti tāpēc, ka pati esmu nolēmusi izstudēt teoriju par pareizu dzīvot mākslu (šobrīd tam ir nedaudz laika, bet diez vai tā būs mūžīgi), jo garīgie skolotāji postulē, ka tas ir pirmais solis uz labām pārmaiņām. (Tāpēc ar dažiem atklājumiem dalos.) Un baigi jau man gribas tās labās pārmaiņas.

Ef_sansara: Vīriešiem var būt, bet "regulārs seksis" ar kādu ģimenes cilvēku - krāpēju - grūti iedomāties, ka tas varētu uzlikt rozā brilles sievietei. Tas drīzāk varētu vilkt uz depresiju.
Bet, ja ir normālas attiecības, kur interese ir ne tikai "regulārs zeksis", tad rozā brillēm jau varētu būt pamatots iemesls.