Kas mani glābs ?! :O JĀ, zinu un jūtu - tā būs tā meiča no pēdējās bildes ! ;)

Reiz kāds jaunais cilvēks agrā rīta stundā iznāca laukā no internetkafūža un nesaprotoši apstājās, apkārt skaidri kaut kas bija ne tā !

Viņš pagrozīja galvu, ieklausījās, ieskatījās … Un pēkšņi saprata - ļoti dīvaina smaka ! Garāmgājējs pasmaidīja, un atbildē uz viņa jautājumu: "Bet ar ko tas smaržo"? atbildēja : "Gaiss tā smaržo, jaunais cilvēk, GAISS ! "

Par internetatkarības problēmu dažbrīd runā. Bet vairākums ir pārliecināti par to, ka salīdzinājumā ar atkarību no narkotikām vai alkohola tas ir nieks, bet visticamāk garlaikojošos sieviešu izdomājumi, kurām interesanti no kaut kā baidīties tādēļ, lai dzīve neliktos tukša un skumja, un būtu ko pārspriest ar draudzenēm.

Bet pērngad psihiatru asociācijas oficiālā izdevumā, kura ir lielāka pasaulē, "The American Journal of Psychiatry", tika nopublicēts raksts, kura autors piedāvāja ielikt Internetatkarību garīgo traucējumu rokasgrāmatā. Šā publicējuma fakts nozīmē tikai to, ka pasaules psihiatrija uzskatīja par nepieciešamu piešķirt Internetatkarībai oficiāli atzīstamās un iereģistrējamas saslimšanas statusu. Runājot vienkāršāk - ja šī prasība tiks apmierināta, internetatkarīgajiem ASV sāks izdot slimības lapas.

Problēmas mērogs

Uz šo brīdi pasaulē no internetatkarības, pēc dažādiem novērtējumiem, cieš no 2 līdz 10 % vispasaules tīmekļa lietotājiem. Liktos, ne tāds jau nu liels tas cipars. Bet tas nozīmē, ka visticamāk mēs paši jau pazīstam ne vienu vien cilvēku, kuram jau pašlaik ir nepieciešama šajā sakarā medicīniska palīdzība.

Citādi, var jau arī letāli tas beigties - pasaulē ir nofiksēti jau simtiem Interneta lietotāju nāves gadījumu, kas ir saistīti ar to, ka organisms neiztur diennaktīm ilgu sēdēšanu pie datora. Ja runājam par tā saucamo "riska grupu", tajā, pēc atšķirīgiem novērtējumiem, var tik iekļauti aptuveni 40% no interneta lietotājiem.

Kā tas izpaužas?

Kā gan izpaužas internetatkarība tās parastākajā formā? Ļaudis, kas pakļauti šai atkarībai, ilgām stundām un pat diennaktīm nosēd pie savu datoru monitoriem. Tie aizmirst paēst, pagulēt. Tos pārstāj interesēt personiska higiēna un mājinieku klapatas. Ģimene, darbs, mācības, draugi - viss tas atiet uz otro plānu. Arvien vairāk un vairāk, ar katru dienu, ar katru mēnesi, tie pavada laiku bezgalīgā virtuālā pasaulē, un beigu beigās viss tas iegūst ainu, kas ir spilgti aprakstīta vienā dokumentālā filmā par internetatkarību : "Es nevaru aiziet uz tualeti, es nevaru aizbraukt pie vecākiem, es visu laiku sēžu, un vajadzība internetā ir tik spēcīga, ka es varu ietaupīt uz maizes, bet nopirkt sev kaut kādu jaunu "dzelzi".

Jā, ne vienmēr internetatkarība pieņem tieši tādu, galēju formu. Bet bīstamība noslēdzas tajā, ka no interneta izmantošanas banāla laika pakavavēšanai pārāk vienkārši un viegli pāriet pie nopietnas, bargas internetatkarības.

Kā tas notiek?

Kādā veidā tad formējas cilvēkam atkarība no stulbās dzelzs kastes, kas dod viņam iespēju "sēdēt un runāt ar monitoru"?

Ja pajautātu jebkuram cilvēkam, kādēļ viņš apmeklē internetu - viņš dos daudz dažādas atbildes: paskatīties video, atrast nepieciešamu informāciju, pakomunicēt ar draugiem, un tā tālāk. Tas ir apmierināt jelkādu savējo vajadzību.

Bet cilvēks, kurš ir atkarīgs no interneta, neapmierina savējās prasības ar maldīšanās palīdzību pa tīklu. Svarīgākais ir, ka jebkādas vajadzības apmierinājuma cikls ir galīgs. Tas ir, kad cilvēks sajūt jebkur vajadzību - viņš meklē tās apmierinājuma ceļu, atrod, saņem likumisku baudu arī nomierinās. Viss notiek stingri saskaņā ar principu: "Nozaga, izdzēra, cietumā"!.

Bet ja cilvēks bezgalīgi apmierina savējo vajadzību, un nekādi nevar gūt sāta sajūtu - acīmredzami: cilvēks tikai izliekas pirmkārt jau paša priekšā, ka viņš apmierina savējo vajadzību ar interneta palīdzību. Un tieši tādēļ nekādi arī nevar to apmierināt.

Kāpēc cilvēks tā čakarē sevi? Svarīgākais ir, ka mūsēja sabiedrība tiecas uz maksimālu komfortu, visās tās iespējamajās izpausmēs. Mēs esam pieraduši dzīvot "mīkstos spilvenos" - dzīvoklī silti. Ārā nav slideni: labi ļaudis smiltiņu uz ceļa nobēruši. Garlaicīgi kļuva? Aizej uz kino: Holivuda tevi izkalidēs. Saskumi? Televizoru ieslēdz: Ugunsgrēkam jauna sērija. Un mīkstčaulīgam, izlutušam ar šo visuresošo neizmērojamu komfortu cilvēkam nepatīkami sadurties ar savām īstajām vēlmēm. Tāpēc, ka jebkāda neapmierināta vajadzība izpaužas mūsu smadzenēs ar negatīvu emociju, tā nu mūsu psihe ir uzbūvēta un tā viņa fukcionē. Bērni neklausa. No darba teju teju atbrīvos. Atnāks ar ložmetēju pār slieksni un liks kredītu atmaksāt. Tas viss ir nepatīkami, ar šo visu vajag kaut kā tikt galā, un viss tas ir baigi nogurdinoši, beigu beigās.

Lai nedomātu par to, vajag sev apdullināt. Piemēram, ar internetu, kurš piešķir miljardu iespēju novērsties. Tieši pēc tāda pat principa strādā sevis apreibināšana ar degvīnu, heroīnu, kazino apmeklējumiem. Iesita sev pa galvu ar pornosaitu apmeklējumu komplektā ar Dzīvā Žurnāla lasījumu - un pārstāja uztraukt. Tas ir, uztrauc, protams, bet galva to nepamana: aizņemta. Nostrādāja! Tas nozīmē, vajag atkārtot. Atkārto. Pēc tam - pierodi. Ar laiku pārstāj pusdienot un mazgāties.

Izsargājieties!

Kā tad izbēgt no tik bēdīga likteņa? Kā lietot internetu tā, lai neiznāktu reiz no savējā dzīvokļa un atklāt, ka apkārt, izrādās svaigs gaiss tik īpatnēji smaržo?

Sākumam nepieciešams zināt internetatkarības pazīmes. Lūk te tās būs:

- nespēja kontrolēt laiku, kas ir pavadīts internetā.

- kad internts dažādi iemslu un apstākļu dēļ nav vairs pieejams uz kādu laika periodu  un parādās šādi simptomi : bezmiegs, vai šausmas, vai miegi, kuru gaitā jums sapņos rādās, kā jūs klaiņojat pa internetu, aizkaitināmības, garastāvokļa pazemināšanas, galvassāpju rašanās.

- laika daudzuma pakāpenisks, bet pastāvīgs palielinājums, kuru jūs pavadāt internetā.

- intereses zudums par alternatīviem laika pavadīšanas veidiem, kuri agrāk sagādāja jums baudu.

- nespēja pārtraukt tīkla apciemojumus pat tad, kad jūs jau saprotat, ka šo lietu vajag jau kaut kā apkarot un saīsināt.

Pietiek atzīmēt sev kaut vai trīs no pārskaitītajiem punktiem , lai jau būtu pārliecināts: jums sāk formēties atkarība no interneta.

Citiem vārdiem sakot, ja jūs sākat arvien vairāk un lielāku laiku pavadīt internetā, nepamanot to, ka jūs, izrādās, jau piecas stundas pēc kārtas nosēdējat pie monitora. Ja jūs pārstājat iet ciemos, satīrīt dzīvokli, un jums ir vienalga, kāds jums ir apģērbs virsū. Ja kaut kas iekšpus jums nemitīgi urda pārbaudīt pastu un paskatīties, kas gan tur darās ar draugiem iekš traukiem.elvee vai OGO.elvee ;), un bez tā visa jums mieru nerast. Ja jūs sākat nopietni nervozēt un pat ļaunoties, kad pie jelkādiem cēloņiem internets pēkšņi atkožās, vai kad jūs kāds atrauj no iemīļotā saita apmeklējuma.

Un pats galvenais - ja jums tas viss nepatīk, bet jūs nenieka nevarat tam padarīt - jūs var apsveikt. Vai arī izteikt līdzjūtību: jums veidojas internetatkarība. Vai jau ir noformējusies.

Laipni lūgti realitātē !

Kas gan labu pasākt tādā gadījumā? Nu, ja lieta aizgājusi tik tālu - vienīgais jums pieejamais risinājums būtu - šādā apskaidrības minūtē piezvanīt draugiem, un paprasīt "Aizvediet mani pie daktera" ! Taču arī tad nav nekādas garantijas, ka jums izdosies palīdzēt uz ilgu laiku. Tādēļ, labāk to lietu tik tālu neielaist, un lietot internetu ar prātu. Ar prātu - tas kā? Bet ar prātu - tas lūk tā :

- Pirmkārt, maksimāli ieteicams izmantot internetu noderīgām, izglītojošām lietām.

- Otrkārt, izklaidēties ar interneta palīdzību vajag tad, kad visas lietas ir izdarītas. Vai tad nemācīja jūs mamma: "Izdari darbiņu – izklaides pēc tam"?

- Treškārt, (ap)mierinoties un izklaidējoties ar interneta palīdzību sekojiiet un ierobežojot sevi laikā.

Uzmetiet aci pulkstenim. Ja nespējat, tad kaut taimeri ieslēdzat! Paklejojāt, patusējat vakarā vienu stundiņu - pietiekami. Pietiks! Izslēdzat to ellišķīgo mašīnu un aidā prom IRL, pastaigājat, svaigu gaisu paelposiet, atsēdētos locekļus izkustiniet.

Ja tomēr jūs ievērojat, ka internetatkarība jums, par spīti visiem piesardzības mēriem, sāk veidoties - vienīgais iespējamais situācijas atrisinājums, ja tik vien jūs neesat diplomēts kognitīvi-biheivioriālais psihoterapeits, ir elementāri vienkāršs. Norubījat nafig to datoru sev mājās.

Nepieejat pie viņa kā minimums pāris nedēļu garumā. Pavisam nepieejat. Citādi, iespējams, nāksies zvanīt draugiem …