Dienasgrāmatas (blogi)

Greizsirdis32, 13-05-2010 21:48		4 130
Dziļā doma... Gribu būt atkal maziņš ieritināties mammai klēpī,aizmirst pienākumus,nejust sāpes,dzīvot ar neaizvērtu sirdi,just,raudāt smieties,īsti neviltoti izjust un patiesi aizmirst rētas ko pieredze iecirta.Nepieļaut kļūdas, kas maina rītdienu,mazam esot sirds nebija jāmeklē aiz maskas,ko valkājam šodien.Es skatos mostošās pasaules lielumā un man reibst galva no tā cik,šajā lielajā pasaule,es drīkstēšu būt liels un prieks būs mans labākais pavadonis ceļā.Katrai dienai ir savs brīnums,tāpēc pieņem svētību.Dzīvei nav lietošanas pamācību,tāpēc ņem no tās visu,un neaizmirsti pašu svarīgāko,mīlestību,jo mīlestība, ir visvarenākais pārdzīvojums,ko cilvēks spēj izjust,un kas viņam ir nepieciešams.Jo laime ir izjūtās nevis lietās,laime ir sirdī,pret sirdi dot,Sev prieku cita priekā iemantot.Sajust ka pasaulē šajā esi vajadzīgs.Ir jauna taka,ļoti smaga šķiet,Un tikai tad kad tā līdz galam ieta,mēs saprotam cik labi iet,jo mums pieder tikai tas ko sniedz mirklis,un tas ir tik jauks,tieši tādēļ,ka tas vairs nekad neatkārtosies,Ja mēs ik mirkli dzīvojam to izjuzdami,mēs savai dzīvei dodam dzīvību......)Viss ir unikāls,nekas nenotiek biežāk kā vienreiz dzīvē.Dzīve ir šeit un tagad,nevis tur un pēc tam.Mēs varam to saprast un dzīvot-vai arī palaist to garām!!!

Komentāri

Maribella: Perfekti pateikts!

2010-05-13 21:57

vilcenite: viedi vārdi! :)))

2010-05-13 22:19

gardenija: Pasaules valoda. Ja tu to saproti, nav grūti saprast, ka pasaulē ir cilvēks, kas tevi gaida, - vai tas būtu tuksneša vidū vai lielā pilsētā. Un, kad šādi cilvēki satiek viens otru, kad sastopas viņu acis, pagātne un nākotne kļūst nenozīmīga. Viņiem ir tikai šis brīdis un neticama pārliecība, ka viss zem šīs saules tapis rakstīts ar vienu un to pašu roku. Tā ir roka, kas rada mīlestību un ikviena cilvēka sirdī dzemdina otru sauli. Un, ja šādas mīlestības nav, cilvēka sapņiem zūd jēga....

2010-09-17 10:54

gardenija: Katrs cilvēks, kuru satiekam savā dzīvē ir sūtīts ar noteiktu mērķi.
Tikai kādu ?
Vai, lai kļūtu par mūsu draugu, dzīvesbiedru, atbalstu, labu paziņu... ?
Bet varbūt kāds ne visai labs un uzticams, lai gūstam pieredzi, esam vērīgāki, uzmanīgāki savā turpmākajā izvēlē ?
Varbūt mums priekšā stāv tikšanās ar mūsu labāko draugu, varbūt mūsu mīlestība varbūt, varbūt varbūt ... tā var bezgalīgi turpināt uzskaitīt, katram mums savas dzīves prioritātes...
Reti kuriem palaimējas un tie ātri sastop savus "īstos"; cilvēkus.
Lielākoties mēs izbrienam caur lielām mēslu čupām, kamēr tiekam pie tā pēc kā esam alkuši... vai arī netiekam nekad... tikai alkstam, meklējam, ceram... līdz nogurstam un vairs neko negribam - samierināmies un turpinām eksistēt...

2010-09-17 10:56

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.

Dienasgrāmatas (blogi)

Dziļā doma...