|
|
Burve77 dienasgrāmata
| Piektdiena 30-04-2010 03:01 |
|
1 46 |
URSIĀNA /2.turpinājums/Viņai kļuva auksti, jau bija uzlēcis Gramobs, tad Kupols pamazām atdzisa uz nakti. Tev nav auksti? Remonds apvaicājās. Ir gan, viņa atbildēja. Remonds izvilka no bikšu kabatas mazu kārbiņu. Te ir jaka, tūlīt tev būs siltāk. Jaka? Viņa neizpratnē skatījās uz kārbiņu. Remonds neko neatbildēja, tikai darbojās ap kārbiņu. Pēc mirkļa kārbiņa sāka pārvērsties. Vispirms parādījas viena piedurkne, tad otra, tad arī visa pārējā jaka. Puisis nogludināja audumu ar pirkstiem, tad kaut ko pagrozīja jakas aprocēs - sāka skanēt mūzika. Velc mugurā, droši! Viņa paņēma jaku - tā bija viegla, bet patīkami silta. Uzvilkusi jaku, viņa jutās tik labi, ka nolēma nesteigties uz mājām pārāk ātri. Remonds jau atkal kaut ko izvilka no kabatas. Tā bija vēl viena kastīte. Vai tur arī ir jaka? viņa jautāja. Nē, tur mums ir pikniks:))
Viņi bija nonākuši līdz parkam, kas tikai šovakar bija atklāts pastaigām. Ursiānas parki bija specifiski - tā kā visa ursiāņu dzīve bija atkarīga no Kupola, tad neko nedrīkstēja laist zudumā, katra lieta vai priekšmets, kas bija kalpojusi kā jauns pirmajā izgatavošanā, pēc kāda laika tika pārstrādāts citās lietās. Varēja pat sagadīties tā, ka karote, kura kādu laiku tika lietota kā karote, pēc kāda laika atgriežas mājās kā dīvāns vai lampa. Viss tika glabāts, pēc laika, kas bija noteikts ar LIKUMTIESĪBU SARAKSTU, visiem, kas jau gadu bija lietojuši konkrētas lietas; karotes, krūzes, slotas vai spaiņus, bija tie jānodod pārstrādei un jāiegādājas jauni. Šāda maiņa sekmēja ražošanu.
Parks arī bija veidots no otrreiz jaunu dzīvi ieguvušiem kokiem, krūmiem un zāles. Koku zaros dziedāja aspumi, viņai no to balsīm vienmēr sāpēja galva. Kas notika, kāpēc tu tā saskumi? Remonds jautāja. Viņa klusi sāka stāstīt...Man bija viens aspums, bet viņš neizturēja pārstrādi, no viņa bija jāizgatavo gleida. To izdevās izgatavot, bet kaut kas nebija kārtībā ar vibrāciju. Gleida pāris reizes palidoja, dziesma ari skanēja tīri labi, bet pēc mirkļa spārni vairs nespēja gleidu noturēt gaisā. Kupols gan centās palīdzēt, izvirzot apsēšanās platformu, kur gleidai nolaisties, bet...bija jau par vēlu.Viens spārns sāka pārvērsties par ursivizora antenu, tad parādījās ekrāna mala...un pēc mirkļa gleidu varēja redzēt tikai ekrānā.
Remonds noglāstīja viņai roku. Neuztraucies par gleidu! Viņa ursivizorā ir palikusi, viena maza daļiņa no katra pārtrādājamā priekšmeta vienmēr paliek jaunajā! Tu atcerēsies to? Viņš gaisā ar roku uzzīmēja ekrānu. Un tiešām - ursivizora ekrāna apakšējā daļā bija iestrādāts gleidas attēls. Viņa tam pieskārās un sajuta gleidas siltumu - jā, viss nebija zudis!
|
picolo1964: Forshi....
Gribu turpinaajumu. #1 2010-04-30 11:41
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
