|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Greizsirdis32, 27-04-2010 13:09 |
|
99 |
Atmiņas...Atceros - pirms pāris gadiem izlasīju šādu domu: "Mūsdienās daudzi tic,
ka viņu dzīves vada pašu izvēle, bet mēs esam kā māla pikas, kurās uz
mūžiem saglabājas to cilvēku pirkstu nospiedumi, kas tām pieskārušies."
/A. Goldens "Geišas atmiņas"/
Jautājums tikai - cik daudz mēs ļaujam pieskarties savai dzīvei?... Un
kam mēs to atļaujam... Vai tas cilvēks maz to ir pelnījis un spēj
novērtēt šo dāvanu?...
Patiesībā... mēs visi līdz sāpīgam rūgtumam esam ļoti vientuļi vai
vismaz jūtamies tā... Tā ir tikai ilūzija, ka kāds ir kopā ar tevi,
cilvēks ir tikai blakus un skaisti ir tie mirkļi, kad spējam iet vienā
virzienā... Tieši tādēļ es aizdzenu bailes un ļaujos skaistajiem
mirkļiem. Dzīve ir jābauda. Es izbaudu katru mirkli, kad esmu kopā ar
cilvēku, kurš man patīk, taču ar kuru es varbūt nevarēšu palikt. Es
nedomāju par sāpēm un neļaujos bailēm, es vienkārši cenšos maksimāli
izbaudīt to visu labo, ko sniedz divu cilvēku attiecības. Dzīvo un
izbaudi to, kas ir. Kāpēc jādomā par to, kas varētu būt vai varbūt
nebūt? Lietas nav tādas, kā izskatās. Mēs nekad nezinām visu... Un pat
ja tici, Tev jārod sevī uzticība un spēja apzināties, ka viss, kas
notiek, notiek Tev par labu... Bet to var apjaust tikai ar laiku, tikai
caur paša izjustām sāpēm... Vakardiena ir vēsture, rītdiena - noslēpums.
Bet šodiena... Dzīve ir brīnums un katra mirkļa burvība nav
atkārtojama. |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
