Saki to ar šokolādi, saki to ar pistoli, kas pielikta pie labākā drauga vaiga, saki to biežāk. Tā ir mīlestība, tu neesi kļūdījies. Arī, kad es tev, mans labākais draugs, piespiežu stobru pie galvas, tad es saku: "Vecīt, es tevi tik ļoti mīlu, tāpēc, lūdzu, nepinies ar tām mazgadīgajām, citādi man tevi nāksies apturēt ar jebkādiem līdzekļiem". Draugam asaras acīs, atskārsme ir nākusi, viņš krīt ceļos, saķer galvu un raud. Arī es raudu, nometu uz dīvāna pistoli, noslauku degunu piedurknē.
Vai arī, ja romantisks vakars ar dāmu, es ienāku ar asorti konfekšu kārbiņu, nolieku uz galdu un saku: "Mīļā, tas tev, bet, lūdzu, nepinies vairs ar tiem mazgadīgajiem". Sieviete arī raud prieka asaras, saka: "Jā, bet tu tik reti atnāc man pretī uz darbu, tik reti mēs kur ejam, tik reti braucam ar velosipēdiem pa meža takām." Un atkal ir jāraud, atkal ir jābāž aiz vaiga saldā konfekte, lai slāpētu šņukstus. Ir grūti savaldīties, tomēr tik patiesi izklāties savu mīļo priekšā, it sevišķi, ja viņi arī neslēpj savas slapjās acis aiz plaukstām.
|
