Dienasgrāmatas (blogi)

19.- 20. februāris.

Nu tad beidzot! Pēc vairāk nekā 9 nedēļām pie mums ir atkusnis! Nu nekas dižs jau nav – tikai ap nulli, bet tomēr paliek cerība, ka vismaz vairs nebūs tas negantais sals. Sinoptiķi gan zina teikt, ka vēl nākamās 4 nedēļas  būšot vēsāks par normu. Tuvākajās dienās gaidāms sniegs un putenis. Tas mani apmierina. Reiz jau nav vasaras un pavasara, lai tad vismaz ziema iet uz pilnu klapi! Es , varbūt pat savā naivumā, tak tomēr domāju, ka vismaz pavasara pali mūs aizsniegt nevar. Tāpēc es gribu, lai vienreiz atkal būtu tādi pali, kā māk stāstīt zinātāji, kas paši to pieredzējuši: kad ledus brauc virsū Mārtiņsalai, bet ledusgabali  laužas līdz pat tilta augšai. Domāju par Ventu pie Skrundas un Zlēkām, bet galvenā doma ir par Gaujas lejteci un  Daugavu pie Pļaviņām un Krustpils. Tur gan droši vien būs ko redzēt!  Savu nostāju es neslēpju un reizēm arī saņemu no cilvēkiem pārmetumus, ka es, lūk, kā tāda badadzeguze piesaucu nelaimi. Uz to es varu atbildēt pavisam vienkārši: ja man būtu tādas spējas piesaukt dabas stihiju, tad es gan savā mūžā būtu izdarījis arī daudz ko trakāku, bet diemžēl, kā saka,  kaķa lāsti debesīs nekāpj. Tas ir viens, bet otrs ir tas, ka pavasara pali ir tāda, teiksim, plānveida stihija. Visi taču zina, ka pēc ziemas nāks pavasaris,  un tam tad arī vajag laikus sagatavoties. Man plūdi nedraud, man draudēja sals, un es savlaicīgi sagatavoju malku, lai varētu kurināt uz nebēdu. Bet tie cilvēki, kuri dzīvo plūdu zonā, gan jau arī būs sagatavojušies. Vēl no bērnu  dienām atceros daudzas mājas, kuru saimnieki jau laikus sanesa bēniņos visas mantas, lejā atstājot tikai pašas lielākās mēbeles un arī mājlopus aizdzina uz neapplūstošām vietām, kūtsaugšā atstājot tikai vistu saimi. Ņem kā gribi, tā tomēr ir un paliek romantika, bet ja kāds jaunbagātnieks ir uzbūvējis savu māju tuvāk pie upes, neklausot ne paziņām, ne varas iestādēm, tas lai nu tagad kož pirkstos – man viņa nebūs žēl. Tādas ir manas pirmā atkušņa pārdomas, bet kad sāksies īstais pavasaris, varam tikai minēt. Jo pagaodām „visas upes ledū kaltas”...