Dienasgrāmatas (blogi)

Bet es eju. Kājās uzvilku pusgaros gumijzābakus, bikses pāri, un tā var brist pa jebkuru sniegu. Pirmais objekts it kā būtu Dzelmju laipas, no kurām pa labo krastu var izlauzties līdz ūdenskritumiņam. Ceļa uz turieni nav, un tagad pa dziļo sniegu iešana būs izcili grūta. Tāpēc nolemju iet pāri pļavai pa taisno, kaut arī varu iedomāties, kas mani tur sagaida. Bet sagaida puteņu piepūsta piekalne, kur sniegs sniedzas līdz ceļiem ,bet dažuviet  arī līdz šekumam.  Beidzot esmu nonācis līdz upītei, bet to atpazīt ir visai sarežģīti, jo nekā cita jau nav kā krūmi un kupenās tikko samanāma  tās gultne. No stāvā krasta nošļūcu lejā uz ledus un pirmajā mirklī jūtu tādu kā piesardzību, jo nav jau zināms , ka atrodas zem sniega klātā ledus, un cik tas biezs. Izrādās, ka mana piesardzība ir pārāk izteikta. Upe ir aizsalusi tik kapitāli, ka nevar atrast ne tikai kādu lāsmeni, bet arī kaut jel kādu caurumu ledū.  Uz ledus sasnigusi paprāva sniega kārta, bet tā tomēr ir samērā līdzena, un tāpēc iešana ir pavisam ērta. No upes krasti izskatās tādi kā nepazīstami un arī interesanti. Lūk, dolomītu atsegumi, kurus vasarā ieraudzīt ir visai sarežģīti, zem tiem tādas kā ledus kaudzītes, ko izveidojis ūdens, kas no krasta sūcies cauri iežu slānim. Un tad klāt arī mans ūdenskritumiņš. Vai dieniņ! – tur tak nekā vairs nav!  Viss ir nosegts ar sniegu un ledu, un apakšā stāv tikai tāds kā liels ledus klaips un blakus caurums, pa kuru kāds lokanāks jauneklis varētu ielīst  apakšā zem krituma. Vispār jau tas nav priekš manis, un ja arī saņemtu dūšu, tad vajadzētu vismaz kāru aculiecinieku ar fotokameru, bet citādi nav vērts pa tukšo mocīties. Atpakaļceļš ir gan pazīstams, gan arī velnišķīgi sarežģīts. Pa stāvo krastu augšā, cauri koku kapsētai un mežmalas krūmiem dažuviet līdz vēderam pa sniegu. Kad tieku līdz Aivaram, viņš tikai smejas, ka muļķiem jau likumi nav rakstīti un pie viena piebilst, ka tad jau labāk būtu nokāpis Riežupes kraulē un uzstiepis augšā  kādu alkšņa stumbru. Tādos jautājumos mūsu domas vienmēr dalās, bet kopumā viss ir labāk, nekā mēs abi esam pelnījuši.