|
19. janvāris.
Vēl joprojām tā pati aukstā ziema. Jau piekto nedēļu bez pārtraukuma. Nu ko, mēģinu p pieras pierast, bet vispār jau jāsaka, kas man šis sals jau ir piegriezies, un vienīgais mierinājums man ir tikai tas, ka sals dara savu melno darbu. Lai kādi sniega biezuma rekordi arī nebūtu sasniegti, tak tomēr jāatzīst, ka sniegs ir irdens un nav nemaz tik biezs. Tas nozīmē, ka zeme zem sniega būs sasalusi samērā dūšīgi. Nāks pavasars un siltāks laiks, sniegs kusīs, bet ūdenim nebūs kur palikt, jo zeme mitrumu neuzņems. Un tad sāksies pali, jo ledus upēs šogad nekāds plānais vis nav. Un tas būs tas, uz ko es gaidu un ceru. Jo palu laiks ir tas brīnums, kuru ir vērts gaidīt veselu gadu! Lūk, tā es dzīvoju. |
