Kafija un Tēja!

Kafija
Jebkuram cilvēkam kafija asociējas ar tajā esošo kofeīnu. Bet kafija ir ne tikai kofeīna avots. Tā satur ūdeni, taukus, olbaltumvielas, vitamīnus, kāliju, magniju, dzelzi un citas minerālvielas.

Kopumā kafija uzlabo cilvēka psihiskās un fiziskās darba spējas, palīdz cīnīties pret stresu, novērst depresijas rašanos, mazina risku saslimt ar aizkuņģa dziedzera, resnās un taisnās zarnas vēzi, un daudz citu labu īpašību piemīt kafijai. Tomēr, vai kafija ir veselīgs dzēriens, paliek atklāts jautājums, jo zinātnieki vēl joprojām par to strīdās. Vieni pierāda, ka kafija palīdz cīnīties pret daudzām slimībām, bet citi to noliedz ar jauniem pētījumiem. Bet ir viens nozīmīgs atklājums – kafijas ietekme uz organismu ir atkarīga no katra cilvēka konkrēta gēna. Šis gēns atbild par fermentu darbību, kuri piedalās kofeīna sašķelšanā. Tāpēc arī ir novērojama tāda parādība, ka kāds izdzerot vairākas tases kafijas nejutīs nekādas pārmaiņas, bet citam jau pēc vienas izdzertās kafijas tases būs enerģijas pieplūdums, bet var būt arī sirdsklauves, nemiers, galvassāpes. Tātad viss ir atkarīgs no cilvēka organisma.

Paliek atklāts jautājums: kofeīns ir mūsu draugs vai ienaidnieks? Kofeīns 0,1-0,2 g uzbudinot centrālo nervu sistēmu, normālos apstākļos atvieglina uztveres spējas, rada možumu, aizkavē nogurumu un miegu. Paātrinās elpošana, paaugstinās asinspiediens, tiek veicināta zarnu peristaltika, urīna daudzums. Savukārt lielāka kofeīna deva 0,5-1g darbojas jau toksiski, radod uzbudinājumu, vemšanu, caureju, var iestāties pat krampji. Bet ja kafiju dzer normālā daudzumā, šādu kofeīna devu nav iespējams sasniegt, jo, piemēram, vienā 50 ml tasītē ekspresso kafijas ir 50 mg kofeīna, 125 ml filtrētas kafijas 80-120 mg, kofeīna, kakao 2-5 mg kofeīna. Tomēr kā jau iepriekš tika minēts, viss ir atkarīgs no cilvēka organisma – kofeīns var radīt gan pozitīvus efektus, gan arī negatīvus.

Jāsaka, ka kafiju jālieto ar piesardzību cilvēkiem, kuriem ir gremošanas sistēmas saslimšanas, kā arī cilvēkiem, kuriem jutīga gremošanas sistēma, jo šis dzēriens satur skābes, kas var izraisīt dedzināšanu, sāpes, caureju. Bieža kafijas dzeršana nav ieteicama sirds un asinsvadu slimniekiem. Arī ļoti emocionāliem cilvēkiem, jo kafija vēl vairāk uzbudinās nervu sistēmu, un būs izjūtama nervozitāte.  

Vēl viena negatīva iezīme kafijai ir tāda, ka tā var radīt atkarību, ja tiek dzerta katru dienu. Organisms pierod pie kofeīna un ja tas netiks saņemts regulāri, tad radīsies fizisks diskomforts – nogurums, miegainība.Tas ir iemesls, kāpēc cilvēki, kuri ikdienā dzer kafiju, nespēj iedomāties rītu bez aromātiskas kafijas tases. Bet sliktākais ir tas, ka lai sasniegtu efektu, ar laiku kofeīna deva būs jāpalielina – vienas tases vietā nāksies dzert divas, pēc tam trīs.

Tēja
Tēju var viennozīmīgi saukt par veselīgu dzērienu. Tējas sastāvā ir ēteriskās eļļas, kas piešķir tai aromātu un uz organismu iedarbojas tonizējoši un viegli uzbudinoši. Tējā, it īpaši zaļajā tējā, ir PP, P, C, B1 un B2 vitamīns, kā arī minerālvielas un vislielākā nozīme ir kālijam, mangānam un fluoram. Fluora dienas deva ir 1,5 mg, vienā tasē tējas var būt 0, 29-1,17 mg fluora.

Vēl jāatzīmē tas, ka, lai arī tējā ir vairāk kofeīna nekā kafijā, tā iedarbība ir citāda. Atšķirības izskaidrojamas ar to, ka no tējas šķīdumā pāriet tikai 2/3 kofeīna un kafiju parasti gatavo stiprāku nekā tēju. Turklāt tējā kofeīns ir daļēji saistīts ar miecvielu tannīnu, un tāpēc tā uzsūkšanās asinīs salīdzinājumā ar kofeīnu kafijā ir ievērojami lēnāka.

Tēju dažādība ir ļoti liela – ir melnā tēja, zaļā tēja, baltā tēja, karkadē un daudzas citas, kā arī nozīmīgu vietu ieņem zāļu tējas. Jāsaka, ka vismazāk kofeīna ir baltajā tējā, bet visvairāk melnajā tējā. Ja jāizvēlās starp melno tēju  un zaļo tēju, tad noteikti priekšroka jādod zaļajai tējai, jo tajā ir gan mazāk kofeīna, gan vairāk vitamīnu. Turklāt tās tonizējoša iedarbība ir stiprāka, un tā labāk dzesē slāpes.

Par kvalitatīvāku tiek uzskatīta tēja, kas iegūta no tējaskrūma augšējām galotnes lapiņām.

Jāatcerās, ka vajadzētu dot priekšroku lapu tējai, nevis tējai maisiņos!

Interesants ir fakts, ka tēju tomēr nevajadzētu dzert ar cukuru, jo pastāv uzskats, ka cukurs ne tikai bojā tējas dabisko garšas buķeti, bet arī traucē uzsūkties B1 vitamīnam, kas atrodas tējā. Un vēl viens iemesls, kāpēc nebūtu jādzer tēja ar cukuru ir liekās kalorijas. Cukurs būs vēlams tajos gadījumos, kad ir nepieciešams intensīvs smadzeņu darbs, piemēram, gatavošanās eksāmenam.

Cukurs būtu jāsamazina pakāpenski, vispirms, ja parasti dzer tēju ar 2 tējkarotēm cukura, tad jācenšas samazināt cukura daudzums līdz 1,5 tējkarotei, pēc tam līdz 1 tējkarotei un tā līdz brīdim, kad cukurs vispār nebūs tējai jāpievieno.