Dienasgrāmatas (blogi)

27. novembris.

Nu jau varam svinēt gandrīz vai tādu kā jubileju: trīs nedēļas kopš uzsniga un nokusa pirmais un vienīgais sniegs. Jāatzīst, ka šogad rudens atkal ir  siltāks par normu, un meteorologi zina teikt, ka bijuši arī kaut kādi siltuma rekordi. Bet ko nu es... kāda man gar to daļa! Tagad jau ar tām laika ziņām ir viegli un vienkārši. Paklausies,  ko pa televīziju melo  Blodons ar Māri, un lieta ir pilnīgi skaidra: viens saka, ka līs, bet otrs, ka nelīs. Nu taisni kā tie čigāna dēli! Tā es arī dzīvoju, būdams pilnīgā skaidrībā par laiku: ja neklausās laika ziņas, tad vismaz vakarā var droši pateikt, kāds dienā bija laiks. Nu, kā jau mēs visi zinām, pēdējās 3 nedēļās visas dienas ir bijušas tik līdzīgas cita citai, kā vienas vistas olas. Nedaudz paklaiņoju pa laukiem un mežiem, biju pie Riežupes un vēl šur tur Mežvaldes tuvumā. Ja nav slinkums, vēl var pieiet pie kādas ābeles un noplūkt pāris gatavus ābolus. Dzīve ir jauka!:)))