Kaķītis bija samta uzvalkā, savā sarkanajā, ar vienu ķepiņu pasniedza ziedus direktorei, ar otru - noglāstīja sev ausi. Mēs kaķīti sveicām, dāvājām ziedus un trifeles (ne sēnes, bet tos saldumus), viņam patika arī mazās zivtiņas no akvārija, kuras defilēja uz galda un ar piemiegtām acīm raustījās, baidoties, ka tiks apēstas, bet, nē, nekādas vardarbības, nekādas gaļas un miesas, viss koleģiāli, jauks pasākums, izdevusies ballīte. Vēlāk gan atnāca onkuļi un piedzērās ar "trīsgraudu", bet dažiem bija kas smalkāks, nu, "metaxas", "teacher`s", labas markas, pārbaudīti zīmoli. Tad es atcerējos, ka toreiz, kad pirmoreiz runāju ar savu sievu pa telefonu, zem kādas stacijas tilta izšķaidīju viskija pudeli un dzēriena "Kubuš" pudeli (tas tāds sulas dzēriens). Varētu teikt, ka mēs dzīvojām laimīgi kopā līdz kaut kādam brīdim. Es saku. |