Ēdole

Šodien es pārspēju pats sevi! No Mežvaldes piesmirkušajiem mežiem, no dubļainajiem Riežupes krastiem un no velosipēda rīta miglā, braucot uz veikalu pēc lētāka alus, es pagriezu savu seju kultūras virzienā. Piesmērējos kaimiņu pagasta pensionārēm un lepnā autobusā aizbraucu uz Ēdoli apskatīt šo slaveno 1264. gadā celto pili. Tieši 50 gadus esmu tai garām braukājis gan vasarā, gan ziemā, bet tā arī ne reizi nebiju iegājis iekšā palūkoties, kā tur izskatās. Un tad nu šodien tas notika . Izstaigājām visas zāles , uzlīdām 30 m augstajā skatutornī un pat pagrabos ielīdām, un noklausījāmies veselu kaudzi ar leģendām. No mēbelēm un vispār no iekšējā interjera laikam jau nekā autentiska tur nav, bet toties jānoceļ cepure pils jauno īpašnieku priekšā, kuri atšķirībā no citiem Rīgas Šleseriem izgāzuši milzu naudu, lai šī pils atkal izskatītos pēc pils un bītu pieejama visiem. Arī pils apkārtne ir ļoti gleznaina, un es biju sajūsmināts pat tādā drēgnā un krēslainā rudens dienā. Vārdu sakot, - jauki!