|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| simpatiska, 06-10-2009 09:18 |
|
2 349 |
ticejumi:)Ziema un vasara mūsu klimatiskajā zonā iestājas pēc saules šķietamās
kustības. Tāpēc, lai varētu orientēties gadalaiku mijā un ar to
saskaņot sezonas lauku darbus, mūsu zemkopji nevarēja iztikt bez saules
kalendāra. Tas tika precizēts saulgriežu dienās.
Daudzas tautas
paralēli Saules kalendāram lietojušas arī mēness kalendāru par gadu un
gadalaikiem īsāku laika posmu skaitīšanai. Vienkāršākais paņēmiens
laika skaitīšanai pēc šāda kalendāra ir šāds: jauna mēneša dienas sāk
skaistīt tad, kad pie debesīm var ieraudzīt jaunu Mēnesi. Latviešiem
Mēness mēnesis dalās trijās savaitēs pa 9 dienām, kopā trejdeviņas
dienas, beigās vēl trīs tukšā Mēness dienas. Dažreiz gan Mēness mēneša
pēdējā, trejdevītā diena iegadās tukšā Mēness dienās <..>. Pašās
tukšā Mēness dienās nekādus lielākus darbus nestrādāja.
Svinama bijusi savaites vidēja, piektā diena. Turklāt ik mēneša otrās
savaites piektā diena, kura reizē ir arī visa Mēness mēneša vidējā jeb
14 diena, iekrīt pilnā Mēnesī. Šī diena bijusi sevišķi bagāta ar
burvestīgām tradīcijām.
Diennakti latvieši skaitīja no iepriekšējā vakara saulrieta, tāpat kā
senās Austrumu tautas. Tāpēc arī, piemēram, Jāņus, Ziemassvētkus utt.
Vēl tagad svinam iepriekšējā vakarā. (Jādomā, ka tas ir tāpēc, ka
senatnē diennaktis mēdza noteikt arī pēc zvaigznēm, kuras rādās vakarā
pēc Saules rieta.) Tātad arī seno piektvakaru svinēja iepriekšējā
ceturdienas vakarā. Vēlāk senā piektvakara paražas sāka piekopt pēc
Baznīcas kalendāra ceturdienas vakaros.
Gan folkloras avotos, gan daudzu mūsdienu autoru darbos, vērojama
pievēršanās Mēness īpašajai ietekmei uz dzīvo dabu, tātad arī uz
lauksaimniecību. B.Biedriņš ir sastādījis Mēness redzamības intervāla
līknes. Tās rāda, kuras dienās Mēness visilgāk atrodas virs horizonta
un tāpēc var visvairāk ietekmēt dzīvo dabu. Tajās pašās reizēs Mēness
atrodas visaugstāk debesu kalna. <..>
Janvāris
Tradicionālais zvēru laiks beidzas divas nedēļas pēc Ziemassvētkiem.
Teņa diena. Šīs dienas tradīcijas ir vairāk izplatītas ziemeļrietumu
Vidzemē un Ziemeļkurzemē lībiskajos novados un veltītas galvenokārt
cūkkopības veicināšanai. Un iepriekšējā vakara tika svinēti Cūku
svētki. (~17)[Vidusziemas sākums]
Februāris
[Sveicaine( 2 savaites pirmdiena)]
Svieta nedēļas piektdiena un sestdiena ir uzrādīta pirms Meteņiem Baltijas kalendāros vismaz no 1807 1īdz 1914. g.
Kurcumi (svetdiena pirms meteņiem)
Meteņi ir maiņu diena. Tā G.F.Stenders nosau dienas, kuras ik gadus
mainās. Meteņi iekrīt septītajā otrdienā pirms Lieldienām, kuras arī ik
gadus mainās.
Matīšī ir stāvu diena. Tā G.F.Stenders nosauc dienas, kuru datums nemainās (~24.)
Marts
Simbolisko zvirbuļu dzīšanu izpilda ar dziesmām, lai putni neizēd
iesētos labības graudus. (~ 3dienas pirms pavasara saulstāvjiem)
Pavasara saulgriežu dienu bija iespējams noteikt. Viens no Grobiņas
senaja akmenī ieirstajiem trīs virzieniem rada Saules rieta azimutu
šajā dienā. Ar diviem mietiem nospraustais ēnas virziens, Saulei leot,
ir tieši pretējs tam, kāds ir Saulei rietot. No šīs dienas bija
visizdevīgak iesākt zemkopju Saules gada dienu skaitīsanu. Ja šaja
dienā iekrīt vecs vai tukšs Mēness, tad šajā gadā klat nak liekais
trīspadsmitais Mēness jeb Svētku mēnesis. To iesprauž nākamajā ziemā,
lai nejauktu zemkopības darbu termiņu aprēķinus.
Pavasara Māras dienas saullēktā jāmazgājas strautā, kur tas tek pret Sauli.
Aprīlis
Lieldienas ir maiņu diena, kas iekrīt pēc pavasara saulgriežiem pilna
Mēness fāzei sekojošajā svētdienā. Lieldienu rotaļa ir Sietiņa dzīšana.
Ap šo laiku Sietiņš pie mūsu debesīm uz pāris mēnešiem pazūd un nāk
vasara. Rotaļā simboliski aizdzenot sietiņu, ļaudis cerēja, ka drīzāk
pienāks vasara, jo pārtikas un sevišķi lopbarības krājumi parasti bija
izsīkuši.
Ūsiņi, Jurģi
Jūnijs
Pirms Gulētāju dienas vakarā , kad pilns Mēness, meitas gajušas, lai ar
dažādām rituālām izdarībam pieburtu puišus (Goba A. Ceļš uz Bitarīnu. -
1990 303.lpp) Tas velreiz lieina, ik liela burvība piemīt pilnam
Mēnesim.
Vītu diena (sējas laika beigu termiņš) 11.-12. gs. Vītu diena pēc Jūlija kalendāra bijusi pirms vasaras saulstāvjiem.
22-23 Naktī viena no Saules meitam planēta Marss debesu kāzās
pietuvojas (nonak konjukcijā) kādam Dieva Dieva dēlam Lauvas
zvaigznāja spožajai alfa zvaiznei. Debesu kāzas. [Ziedu diena, Jāņi,
Vidusvasaras sākums, Iztekas diena, siena laika sākums
[Pērkona, Pētera diena]
Jūlijs
Pa nakts. Par pūķi dažkārt sauca kritošās zvaigznes. No tām
izteiksmīgākās ir Perseīdas, kas redzamas laikā no 16. jūlija līdz 20.
augustam.
Maizes jeb Jēkaba dienā ir bijis daudz jaunajai maizītei veltītu tradīiju.
Augusts
[Bišu diena, Bērtuļi - (~vai nu 24. VIII, vai nu 3 IX(vecie))]
Septembris
Mazā Māra: čuskas lien zeme
Pēc apļāvībām jaunā Menesī iesākas veļu mēnesis (Konv. Vārdn. 1906-1921, 2346. lpp.)
Oktobris
[Rudens Māra] meitas nāk istabā gulēt
Miķeļi (vai nu 29. IX vai 9. X(vecais))
Beidzas suveksis (~24)
Simjūdi, veļu laika beigas (~28.)
Novembris
Senāku laiku Martiņa vakars (no 13.gs) -(10)
Andra (andreja) diena. Gan meitas, gan puiši iet ciemos masku gājienos. Pedējā diena gada, kad meitas vēl gaida tautas atjājam.
Decembris
Niklavi, Zirgu dienas (6.)
Zveru laika sākums (2 nedēļas pirms ziemasvētkiem)
Ziemas saulstāvji, Govju diena, Ziemassvetki (Ķūķu vakars. lec bukos, dzen vilkus) Kumeļu nakts, teļu nakts.
Mēness mēnešu vārdi:
Ziemas mēnesis
Sveu mēnesis
Sērsnu mēnesis
Sulu mēnesis
Lapu mēnesis
Ziedu mēnesis
Liepu mēnesis
Rudzu mēnesis
Silu mēnesis
Zemliku mēnesis
Sala mēnesis
Vilku mēnesis
Svētku mēnesis (Pavasara saulgriežos vecs Mēnesis rādīja, ka ziemā
jāieslēdz, liekais - svētku mēnesis uzrāda G.F.Stenders 1783 g.
Liekais mēnesis nekad nav jāieslēdz divus gadus no vietas.)
Dienu nosaukumi:
1. savaite - pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturdiena, piektdiena, sestdiena, septītdiena, pussvēte, devīta
2. savaite - pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturdiena, piektdiena, sestdiena, septītdiena, pussvēte, duidevīta
3.savaite - pirmdiena, otrdiena, tresdiena, ceturdiena, piektdiena, sestdiena, septītdiena, pussvēte, tejdevīta
Tukša mēnēša dienas |
boony: meitas nāk istabās gulēt - tas derēs, lai tik nāk šurp :)) #1 2009-10-06 10:00
Plaanpraatinjsh: Pārāk plašs temats,lai komentētu ar vienu teikumu.Temats interesants. #2 2009-10-06 10:01
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
