KAS IR LAIME?:)))

Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

Laime ir vāze uz deguna mandarīnam, kas slims ar iesnām. Viņš tūlīt šķaudīs.

Augstākā laime dzīvē ir pārliecība, ka tevi mīl, mīl tevis paša dēļ vai, precīzāk sakot, par spīti tev pašam.

Kurš nespēj rast laimi ceļā, tas tā galā to neatradīs.

Laime ir laba veselība un slikta atmiņa.

Tieši tad, kad man nekā netrūka, es jutos visnelaimīgākais cilvēks pasaulē.

Mūs ne tik daudz nomoka slāpes pēc laimes, kā vēlēšanās izskatīties laimīgiem.

Nav laime tālumā jāmeklē. Liec ausi pie zemes, pie savas zemes, kurā tu esi ieaudzis un kurai tu piederi, un klausies bez nepacietības, lēni, uzmanīgi: nāks tava balta diena, ja ne šodien, tad rīt vai parīt, tikai drusku jāpagaida un pār purvu plīvošās malduguntiņas nav jāuzskata par vadzvaigznēm.

Ja tu kādreiz kļūsi laimīgs, tad ne jau pateicoties tavām pastāvīgajām domām par sevi, drīzāk otrādi. Līdz tam laikam, kamēr tavā dzīvē neatradīsies vieta kādam, kurš būtu tev tikpat svarīgs kā tu pats, tu vienmēr būsi vientuļš, nemitīgi meklēsi un zaudēsi.

Trīs ceturtdaļas cilvēcīgās laimes ir ģimenē, visā pārējā tik tikko ceturtdaļa.

Pastāv būtiska atšķirība starp laimi un gudrību: tas, kurš domā, ka viņš ir vislaimīgākais cilvēks pasaulē, tāds arī ir; bet tas, kurš domā, ka viņš ir visgudrākais, īstenībā ir vislielākais muļķis.

Alkatība un laime nekad nav sastapušās; tāpēc nav brīnums, ka tās nepazīst viena otru.

Cik laimīgi esam – tu un es, kuru mājas
ir ārpus laika un telpas: mēs esam ceļojuši
dienu (bet varbūt arī mazāk)
no smaržojošām mūžības virsotnēm
dzimšanas un nāves noslēpumu draiskulībās.

Ja laime patiešām būtu cilvēkam vēlama, idiots neapšāubāmi būtu cilvēku cilts izcilākais pārstāvis.

Laimei ir trīs stāvokļi. Laime – aiz muguras, blakus un nākotnē.

Redzot nelaimi, mēs apzināmies, kas ir patiesa laime.

Laime ir stāvokļa būtība, kuru var ieraudzīt tikai ar tās īpašnieka acīm.

Lai būtu pilnīgi laimīgs, nepietiek laimi iegūt – to vajag nopelnīt.

Neapšaubāms laimes priekšnoteikums ir darbs: pirmkārt, brīvs, sirdij tuvs darbs; otrkārt, fiziskais darbs, kas dod gan labu atpūtu, gan ciešu, nomierinošu miegu.

Laimīgs ir tas, kurš kaut vai mazliet līdzīgs Donam Kihotam… Viņš raudzījās uz pasauli caur savas dvēseles prizmu. Viņš nebija apmānīts, nē – apmānīts ir tas, kurš dzīvē neredz nekā diža, nekā skaista.

Laime cilvēkus šķir, bet nelaime saista.

- Fortunam citius reperias, quam retineas.
- Laimi vieglāk atrast nekā noturēt.

Ja celtu laimes ēku, vislielāko istabu tajā vajadzētu paredzēt uzgaidāmajai telpai.

Vislaimīgākais ir tas, kurš padarījis laimīgus iespējami lielāku skaitu cilvēku.

Laime, līdzīgi kautrai iemīļotajai, kaut arī labprāt dāvina savu labvēlību, tomēr liek par to cīnīties.