Vīrieša un sievietes kritēriji patērētāju sabiedrībā

[never]: diezgan traapiigi teikts :)

priesteriene: :DDDD Sasmējos...
Bet ja nopietni, jau labi sen par standart procedūru esmu ieviesusi šos kritērijus....
Gribi zināt kā vīrietis izturēsies pret Tevi, pavēro, kā viņš izturas pret savu mašīnu. Neko precīzāku neesmu pamanījusi.
Sen esmu sapratusi, ka tie vīrieši, kas dod priekšroku jaunām un jaudīgām mašīnām, vienalga cik tās "rij", bieži tās maina, bet ļoti uzpasē. šie vīrieši, kā partneri ir analogi - ievēro skaistas, visbiežāk pēc modes tendencēm tērptas dāmas, kas nerada problēmas ( tiklīdz tās rodas, veikli tiek no rotaļlietas vaļā), dāmas kas klusē un ļauj būt lietotas bez iebildumiem. Tāpat arī esmu pamanījusi vīriešu grupu, kas nekādi nevar atvadīties no savām vecajām grabažām. Tās var krāties pie žoga, ja sanāk daudzskaitlī, bet tad starplaiki ir lieli, bet ne pārdot, ne atdot ar vieglu sirdi nespēj. Šie vīrieši nemīl pārmaiņas, nevēlas jaunus satricinājumus, viņiem ir labi kā ir (arī tad, ja sen vairs nekas nav labi). Tie vīrieši, kas pucē un lolo savu autiņu, visbiežāk atceras savas dāmas palutināt, bet tie kam mašīnā bardaks , kā puišu kojās, pret sievieti attiecas ar tādu pat nevērību. Ir tie, kas nežēlīgi ķūnē mašīnas. Tas gan nenozīmē, ka dikti gādā par savām dāmām, bet ir varen iepriecināti par visa veida savas sievietes ārišķībām.:))
Tevis veidotais apraksts par savu mašīnīti arī radījis zināmu iespaidu un tādu es Tevi arī varu iedomāties:)).
Kas attiecas uz mani, man ir vajadzīga ekonomiska, bet ieteicams jauna mašīna, lai nerada liekas problēmas, jo ļoti jūtīgi uztveru katru skaņu, kas manai dzirdei liek saausīties. Pārsteigumus nemīlu. Pirms ceļa vienmēr pārliecināšos , ka ar manu meitenīti viss vislabākajā kārtībā. Es gan bieži viņu neposīšu, bet vienmēr attiekšos pret to, kā pret dzīvu būtni, jo man nepieciešama pilnīga paļaušanās uz savu četru riteņu draudzeni. Arī es ļoti smagu sirdi mainu mašīnu. Tā drīkst būt tikai mana ,un reti kam to spēju uzticēt un arī tad, ja pati esmu blakus un ja pilnīgi paļaujos uz šoferi, galvenokārt cilvēcisko emociju līmenī, te nekāda sakara nav tehniskajam izpildījumam - pašai braukt mākai.
Redzi, arī man ir sava attieksme pret mašīnu, jāteic, tā ļoti līdzinās attieksmei pret māju. Tā kā varam mierīgi teikt, ka ne visas sievietes sašutīs un domās par jauno paklāju. Te nu mums ir vēl viena iespēja vilkt paralēles un mācīties uztvert zīmes:)).

hren_vam: priesta... un kā apraxtītu tos, kuriem viens autiņš uz visu mūžu??:)

priesteriene: Tādus praktiski neesmu satikusi, vai tik nav izmiruši:)).