Šķietami nesakarīgu lietu sakarība...

Pasaule ir pilna ļoti interesantu sakarību. Un gudru. Mēs zinām un pazīstam tikai dažas.
Pašas parastākās, varbūt var teikt - pašas primitīvākās. Koks - saknes - zeme.
Plāns - darbs - alga. Viņš - viņa - kāzas - bērns.
Vai tāpat: viņš - viņa - bērns.
- Par ko domā nazis?
- Par griešanu.
- Par maizi.
Redziet, cik skaidri un cik vienkārši!
- Par ko domā laiva?
- Par peldēšanu.
- Par airiem.
Redziet, cik šī pasaule ir sasodīti funkcionāla!
Viens cilvēks man atbildēja tomēr saprotoši.
- Par ko domā nazis?
- Par spuldzi.
- ?
- Par spuldzi. Viņa ir tik spoža un apaļa...
Un patikšanā pats noklikšķināja ar mēli.
Ir dienas, kad lietas var sajaukt kā kārtis, visjuceklīgākajā nekārtībā, bet paskaties - tās grupējas agrāk neredzētās kombinācijās, par kurām tev nebija ne jausmas: cepure, tava lepnā galvas sega, apgāžas otrādi, un kāds tajā met nabaga dāvanu.
Viens vīrs ar elektrosūkni vienu ezeru pārsūknē otrā ezerā, tu ar peņģerotu nes atpakaļ, un jūs esat vienlīdz stipri. Peņģerots uzvar elektrosūkni, akmeņi apveļas ar vēderu pret sauli. Skaistā zobbirstīte tīra cirvim zobus, tas smaida svētlaimīgi, bet tērauda vīle mirst vientulībā.
Tas tikai no sākuma liekas tā nesaprotami. Dzīvē tā ir, ļoti interesanti ir, un to visu var redzēt.
Ir tādas dienas, kad var redzēt - šķietami nesakarīgu lietu sakarību.

/I.Ziedonis/