Jaunie meža darbi. 5. turpinājums

Piektdien, 7.augustā.

Ka naktī miegs nebija pats saldākais, es jau mazliet pastāstīju. Un tikai tad, kad pirmie saules stari sasildīja manu telti, izjutu visīstāko gulēšanas baudu, kad nekur nepūš un nevelk, kad nekur nekas nespiež un neviens neuzmācas ar kaut kādiem stulbiem aizrādījumiem, ka tu te esi atbraucis strādāt un nevis gulšņāt pa telti, tēlojot slimnieku. Nu cēlos, protams, arī es un pat bez liekiem aizrādījumiem, jo tā vakar nepabeigtā blīgzna man bija gluži kā karogs 1905. g.  revolucionāriem. Bez liekas domāšanas es ķēros pie skaldīšanas, bet Uldis pabeidza zāģēšanu un tad nāca man palīgā. Kā jau to daudzreiz esmu atkārtojis, blīgzna ir viens negants koks. Sazāģēta klučos tā izskatās raiba, neglīta un it kā sapuvusi, un pircējā nekādas pozitīvas emocijas neizraisa. Bet vajag tikai to saskaldīt, kad tavā priekšā paveras brīnums! Puves vietā parādās skaista sārta koksne. Bet saskaldīta sausa pagale nu taisni vai mudina to ņemt rokā un izdrāzt kaut ko vēl nebijušu. Skaldot blīgzna plīst lieliski, un pagalītes iznāk gludas un vienādas. Vakarā mums jābrauc mājās, tāpēc arī jāgatavo krava. Saskaldīts ir vairāk nekā kravai vajag, tāpēc varam justies gandarīti. Kravas kastē viss ir izrēķināts līdz centimetram, tāpēc arī pagales sagulst skaisti un blīvi. Kuldīgā kravu aizvedam pat bez iepriekšējas pieteikšanas, bet tiekam uzņemti kā mīļi gaidīti viesi. Te jau nav nekāda labdarības biedrība, viss maksā naudu, bet tomēr ir patīkami, ka arī pircējs paliek apmierināts. Es saprotu, ka savos izteicienos es bieži atkārtojos, bet galu galā tam ir arī sava jēga. Tas tikai liecina, ka mums tas ir ļoti svarīgi. Tagad trīs dienas mums  (man) būs gavēnis. Mašīna jādzen uz tehnisko apskati un jācer, ka viss beigsies labi. Tad viena diena būs jāpavada vecajā mežā un jāsagatavo krava jau sen solītas egles. Bet manas domas jau kavējas Jura mežā.