Jaunie meža darbi. 1. turpinājums

Ceturtdien, 6. augustā.

Ja ceļojumā līdzi ir kravas mašīna, tad jau pašos pirmsākumos tiek iekšā ielikti nevīžības un neorganizētības elementi, jo visas mantas, kas tik ienāk prātā, var lidināt iekšā kravas kastē bez bailēm, ka var nepietikt vietas. Gan jāsaka, ka vēl no makšķernieku laikiem galvā ir palicis līdzi ņemamo mantu saraksts, un visvairāk pēc tā arī vadījāmies. Kā mums pēc tam gāja, gan jau stāstījuma gaitā varbūt  pastāstīšu.  Lai nu kā, bet ap desmitiem no rīta, iesēdinājuši mašīnā Džīnu, devāmies ceļā. Būtībā es jau te nedaudz piemeloju: lai nu ko, bet Džīnu mašīnā sēdināt gan nevajadzēja. Kad viņa sajūt mājās kaut jel kādu rosīšanos, viņa pirmā ir mašīnā iekšā un ir gatava  tur gaidīt stundām ilgi, lai tikai tiktu līdzi. Ceļš jau bija pazīstams un savu meža rajonu sasniedzām bez jebkādiem starpgadījumiem. Ja runājam par šo Jura mežu, tad jāsaka, ka nekādā čukņā jau tas nav, un pat tuvākais veikals ir tikai kādu 4 km attālumā, bet tuvākās mājas turpat vai ar roku aizsniedzamas, bet galvenā nelaime ir tā, ka uz turieni gan var aiziet jeb aizbrist  pa milzīgo zāli, bet nevar aizbraukt ar mašīnu. Pēc veciem plāniem varēja nojaust, ka kādreiz kaut kur Jura teritorijai ir cauri gājis kāds ceļš, bet kur to meklēt, nebija ne jausmas. Kad laužoties pa milzīgo zāli, manas kājas vairs neklausīja, es sameklēju sev vieglākus ceļus uz ķiršiem, bet Uldis ar Juri to ceļu tomēr bija atraduši. Un tad nu mūsu meža vabolei bija jārāda, ko viņa spēj. Pa lauka malu spērāmies tajā zāles jūrā iekšā ar pilnu jaudu, tikai cerēdami, ka priekšā negadīsies kāds celms, akmens vai bedre. Veiksmīgi pārvarējām kādu ieplaku, bet, braucot augšā, nedaudz iebuksējām. Mežs jau bija turpat blakus, tāpēc tālāk arī nebraucām, bet gājām izraudzīties mūsu nākamās apmetnes vietu. Pēc tam ar zināmu piepūli apgriezāmies un tādā pašā mežonīgā tempā izbraucām atpakaļ uz ceļa. Tas viss bija jau pirmajā dienā, kad braucām izlūkos, bet šodien mēs jau braucām strādāt. Pa iepriekšējā dienā iebraukto sliedi kalnā tikām itin viegli un apstājāmies īstajā vietā. Pašu apmetni gan nolēmām būvēt pārdesmit metrus tālāk pļavā pie paša meža.