Meža darbi. 6.turpinājums.

31. jūlijā.

Mūsu meža mašīnai nu ir beidzies pirmais mēnesis mūsu ģimenē. Gribas gandrīz vai teikt, ka tieši šī mašīna to ģimeni ir arī izveidojusi, un kurš te ir ģimenes galva, ir pat grūti noteikt. Un tomēr jānorāda, ka mūsu ģimene sastāv no 4 locekļiem. Loceklis numur viens, protams, ir pati mašīna, kuras dēļ šī ģimene ir radusies. Vēl līdz šim neesam varējuši tā īsti vienoties par vārdu. Labi, es saprotu, ka  manai domubiedrenei tāpatvien  ir sava golfiņš vārdā Ķirsis , bet tas jau vēl nenozīmē, ka savu mašīnu mums vajadzētu nosaukt, teiksim, par plūmi, kaut arī tajā rūc golfiņa  motors. Šai mašīnai būs un ir citas  funkcijas nekā Ķirsim, kura uzdevums ir lepni pārvizināt mājās savu saimnieci tieši no frizētavas. Mūsu vāģis  pacietīgi rāpjas pa visādiem meža ceļiem un bezceļa laukiem un pie viena vēl stiepj savas pusotras tonnas kravas. Uldis viņu nosauca par vabolīti, bet es it kā iebildu. Sak, kas nu tā par vabolīti ar četrstūrainu kasti aizmugurē! Tad jau tikai tāda sūdvabole vien iznāk. Pāris reizes es to nosaucu vienkārši par kasti uz riteņiem, bet tam nepiekrita Uldis, jo viņš jau bija paspējis to verķi iemīļot. Ilga to ar cieņu nosauca par meža mašīnu, bet arī tam tā īsti negribas piekrist. Un ja nu pēkšņi tai būs jāved kāds jauks un lepns dīvāns pa pilsētas galveno ielu uz kādas  dāmas buduāru, kam nav nekāda sakara ar mežu?! Vārdu sakot, vārda nosaukums paliek atklāts.

Otrs ģimenes loceklis ir Uldis, kurš izpilda pirmā šofera un vienīgā mehāniķa pienākumus. Trešais loceklis esmu es, un manos uzdevumos ietilpst ģimenes ideoloģiskā vadība, nu tāds kā politbiroja vadītājs kādā partijā, kas dod vadošus norādījumus un ne par ko neatbild. Un pie viena piestrādā arī par mello, kad mašīna jāizstumj no kādas dubļu bedres. Man pieder arī otrā šofera vieta. Ceturtais ģimenes loceklis ir Džīna, maza melna amerikāņu kokerspaniela kucīte, kurai braukšana mašīnā ir profesija. Viņa ir izbraukājusi gan visu Latviju, gan Lietuvu, gan Skandināviju. Un tagad šim mūsu jaunajam ģimenes loceklim ir pieķērusies ar visu sirdi. Viņa ir gatava paciest gan izsalkumu, gan slāpes, lai tikai varētu sēdēt man blakus un raudzīties pa logu. Un pēc tam mežā izskrieties uz nebēdu.

Tādi četri nu mēs esam salasījušies un kā mums iet, gan jau vēl pastāstīšu.